Slimnīca aicināja palīgā aprūpētājus uz laiku, kamēr ierindā atgriezīsies saslimušie. Nu jau vairums darbinieku atveseļojušies, daži palīgi vēl strādā, stāsta centra vadītāja Zane Rihlicka, piebilstot, ka nepatīkama šiem brīvprātīgajiem ir pieredze ar sabiedrības reakciju.

Par motivāciju steigties palīgā un savu pieredzi neviens no palīgiem nav ar mieru dalīties ar medijiem.

“Cilvēki nesaprot. Uzreiz esmu spitālīgā. Pie mums, Priekulē, ir tā, kā ir. Kuram to gribētos?

Tas arī ir iemesls, kāpēc nevēlos runāt, lai gan pieredze šai darbā ir pozitīva.

Nav nekā tāda, kas mani būtu nošokējis,” pastāsta viena no brīvprātīgajām aprūpētājām.

Priekules slimnīcas galvenā medmāsa Olga Niedola janvāra sākumā bija patīkami pārsteigta par milzīgo atsaucību: “Cilvēki nāk palīgā un galvenais – nebaidās! Mēs neticējām, ka tā būs.”

Palīgi pieteikušies pat ar rezervi, kas ļāva pārdzīvot krīzi. Visiem bija nodrošināti speciālie tērpi, aizsarglīdzekļi, ik pa divām dienām tika veikti Covid-19 testi.

Ilglaicīgās sociālās rehabilitācijas centra darbinieki pamazām sāk atgriezties pie darba pienākumiem, stāsta Z. Rihlicka.

“Viss iet uz labo pusi. Testi ir negatīvi. Kāds izslimojis bez simptomiem, citam bijis smagāk, augsta temperatūra,” viņa norāda.

Taču palīgiem pa šo laiku klājies ļoti smagi.

“Viņi slēpj to, ka šeit strādā. Jo cilvēku attieksme ir šausmīga.

Kaimiņš, kurš zina, ka sieviete šeit strādā, sūdzējies pagasta priekšsēdētājai par to, ka viņa bija izgājusi no mājas. Notiek īstas linča medības. Tas ir tik nožēlojami! Brīžiem palīgi raud par to, ka šeit strādā,” atzīst Z. Rihlicka.

Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska uzskata, ka sabiedrības negatīvā attieksme lielā mērā rodas tāpēc, ka cilvēkiem pietrūkst informācijas gan par slimību, gan par to, kad cilvēks ir bīstams apkārtējiem un kad nav. Atgadījumi esot dažādi.

“Inficētais mierīgi iet uz veikalu nopirkt cigaretes. Vietējie uzreiz zvana man un vaicā – ko darīt? Daudzi raizējas par tiem, kuri bijuši ārzemēs peļņā. Ja viņi ir izslimojuši, tad ir jātaisa tests uz antivielām un nav jāatrodas pašizolācijā. Taču iedzīvotāji ir sabijušies un zvana, mums šādi ziņojumi ir jāpārbauda. Katru dienu sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centru, jo negribam ielaist vīrusu bērnudārzos un skolās. Bija viena persona no mūsu novada, kas kategoriski atteicās pateikt, ar ko tikusies, un vēl piedraudēja, ja kāds izpaudīšot informāciju par viņa inficēšanos. Un es personīgi nevaru nevienu nosodīt,” saka pašvaldības vadītāja.