Ar diviem muzikāliem pasākumiem pilsētas svētku programma sākās jau piektdienas pievakarē: multimediāls sajūtu piedzīvojums “Pirmsākums. AIZpuTE” norisinājās Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā un Pilskrogā, bet “Gaismas pastaiga” – Tebras upes senlejā.

Sestdien jau agrā pēcpusdienā ļaudis sāka pulcēties pilsētas tirgus laukumā uz amatnieku un mājražotāju gadatirgu. Tā ievadā asfaltu apskaloja lietus, piešķirot dienai pienācīgo svaigumu. Tirgus placī vairāk nekā desmit stendos bija nopērkamai gan stādi, gan pašdarinātas rotas un rotaļlietas, pinumi, koka izstrādājumi, virtuves piederumi un, protams, dažādi našķi, kūpinājumi un uzkodas. Gadatirgus izpletās arī pie Tebras upes, kur tirgotāji piedāvāja individualizēta dizaina apģērbus un skaistus māla traukus.

Burunduku šovs un smilšu spēles

Vislielākā interese bija par rotaslietu stendu, ko apmeklētāji teju vai gāza no kājām, tāpat liela piekrišana bija māla traukiem un koka izstrādājumiem. Tos no Kuldīgas bija atvedis Andis, kurš šo arodu piekopj jau kopš 2012. gada. “Tas ir mans hobijs, sirdslieta un arī iztikas avots,” viņš sacīja, neslēpdams, ka, piedaloties dažādos gadatirgos, izbraukājis gandrīz visu valsti.

Uz viņa galda glīti saliktas karotes, dēlīši, servēšanas trauki, arī rotaļlietas pašiem jaunākajiem svētku apmeklētājiem. “Viss paša rokām un paša aparātiem taisīts,” teica Andis.

“Ja ir kvalitatīvi produkti, izpērk ātri. Parasti lielāko tiesu iztirgoju. Aizputē vislabāk iet servēšanas trauki (mūsu sarunas laikā atlikuši vairs tikai daži), bet to jau skaļi nevar teikt, citādi visa Latvija sāks taisīt,” smaidot teica kuldīdznieks.

Ne viņš vienīgais bija piedomājis par jaunāko paaudzi, īpašu programmu bērniem sarūpējusi arī pilsētas pašvaldība. Blakus gadatirgum norobežotā laukumā slējās skatuve un vairākas tribīnes skatītājiem. Pulksten 12 uz skatuves kāpa trīs meža zvēriņos pārtapuši aktieri un sanākušie varēja baudīt “Burunduka šovu”.

Doties pie pašas skatuves Aizputes jaunākā paaudze gan kautrējās, bet tribīnes bija pilnas, un bērni kopā ar vecākiem atsaucīgi iesaistījās muzikālajā izrādē, minot dziesmu nosaukumus un arī dziedot tām līdzi. Pēc izrādes mazos sagaidīja radošā darbnīca “Krāsaino smilšu spēles”, kuru no Saldus bija atvedis bērnu izglītības un attīstības centrs “Pieneņpūkas”.

Tā vadītāja Agnese Bagātā pastāstīja, ka interese par radošajām nodarbībām šādos pasākumos allaž ir liela. “Šī nodarbe ir ātra un vienkārša, bet arī aizraujoša un noderīga. Attīsta krāsu izjūtu, fantāziju, radošumu, sekmē koncentrēšanos un arī roku un pirkstu muskulatūru. Beigu beigās tas vienkārši ir jautri,” viņa norādīja.

Vēlāk aizputnieki gan droši pietuvojās skatuvei. Dienas laikā tur uzstājās grupa “Galaktika”, izskanēja koncerts “Brodveja un kino mūzika”, bet svētku noslēgumā uz skatuves kāpa “Carnival Youth”, koncerta zonai jau esot pilnībā piepildītai.

Pietrūkst svētku gājiena un sacensību

“Jūtam, ka Aizpute aug,” sacīja gadatirgus apmeklētāja Regita Nazākova, kura vien dienu iepriekš atceļojusi no Spānijas. “Redzu, ka pilsēta ir attīstījusies, un par to liels prieks,” teica šeit bērnību pavadījusī sieviete. “Tirgus ir jauks, jau paguvu šo to nobaudīt, arī iegādāties koka suvenīru, bet citus gadus visa kā bija vairāk,” viņa neslēpa, uzsverot gan, ka saprot kā pašvaldību, tā amatniekus – “šobrīd tādi apstākļi”, bet vietas šeit pietiktu vēl daudz kam citam.

Regita svētkus apmeklēja kopā ar māti Ligitu, kas stāstīja, ka kādreiz cilvēku bijis krietni vairāk. “Labi, ka tiek padomāts par bērniem, bet kādreiz bija arī dažādas atrakcijas.

Pilsētā pietrūkst dekorāciju, un ļoti žēl, ka nav svētku gājiena. Tā ir viena no jaukākajām tradīcijām, šogad diemžēl izpaliek,” viņa teica.

Dāmas tomēr uzskata, ka svētku noskaņa Aizputē ir jūtama, un cer, ka, dzīvei atgriežoties normālās sliedēs, arī vecās tradīcijas tiks atjaunotas.

Aizputnieks Jānis, kurš šos svētkus atceras kā vienu no gada galvenajiem notikumiem pilsētā, norādīja, ka šogad skaisti izmantota Tebras upe un notiekošais veiksmīgi apvienots ar Mājas kafejnīcu dienām, tomēr, viņaprāt, pietrūkst ikgadējo sporta spēļu, kas bija skaista svētku sastāvdaļa. Arī viņš pats agrāk tajās piedalījies, un tās vairojušas kopības sajūtu pilsētā. “Bija interesantas atrakcijas, ne tikai komandu sports klasiskajā izpratnē. Bija pat ābolu ķeršana, ar zobiem āboli bija jāizvelk no ūdens spaiņa vai bļodas, tas spilgti iespiedies atmiņā,” viņš atcerējās.

Mājas kafejnīcu dienas bonusā

Šogad Kurzemes kultūras pasākumu klāstu papildinājušas Mājas kafejnīcu dienas. Iepriekš tās notika Liepājas apkārtnē, bet nu bija pienākusi arī Aizputes un Pāvilostas kārta.

Dalību Mājas kafejnīcu dienās Aizputē pieteica septiņi ēdinātāji, tomēr ne visi ieceri līdz galam pilnībā realizēja. Dažam patraucēja lietus. Kafejnīca “RANČOcrew” bija omulīgi iekārtojusi ēdamzonu brīvā dabā. Tur smaržoja pēc grilētām desiņām, bija dzirdama karstu pannu sprakstoņa, bet slapjie galdi un krēsli šoreiz piesēst nevilināja. Traucēja arī zināmā neskaidrība. Ieejot telpās, nebija saprotams, kurp doties un pie kā vērsties, turklāt tur notiekošais drīzāk izskatījās pēc slēgt tipa pasākuma, tāda savējo tusiņa.

Alus pudeles un skaļie smiekli, kūpošas cigaretes tieši uz ieejas sliekšņa neradīja ģimenēm un bērniem pievilcīgu gaisotni.

Mājīgajā kafejnīcā “Lapka Hemp” atvainojās, ka dienu iepriekš ieildzis koncerts un virtuve šoreiz nav pieejama. “Bet, ja esat ar mieru pagaidīt, varam uzservēt Taizemes vegāno zupiņu,” laipni piedāvāja tur satiktā sieviete, iesakot doties uz kafetēriju “Avots”, kur, pēc viņas teiktā, gaidīs sešu ēdienu piedāvājums.

Tā arī bija, tur vietējie čakli darbojās un plūstin plūda cilvēku straume. “Brokastīm aizgāja 80 olas,” sacīja pavārs. “Pērk tik daudz, ka nevaram paspēt sagatavot,” viņš priecīgs noteica. Nelielā garāžā ierīkotajā virtuvē, kur izvietoti daži soli, atmosfēra bija laba, darbīga, gaiss smaržoja pēc maltītes. Tika pasniegta gulaša zupa un citi interesanti labumi. Mazliet gan apbēdināja tas, ka kafejnīcas saimnieki, kā noprotams, savus draugus apkalpoja ārpus rindas un citiem nācās pagaidīt ilgāk. Maltīti saņēmām 50 minūtes pēc pasūtījuma izdarīšanas, bet kā atvainošanās uz mūsu galdiņu atceļoja garda plātsmaizīte.

Uzkodas, vīns un citi labumi bija pieejami arī Aizputes novadpētniecības muzeja pagrabā. Jau pie tā ieejas kāda kundze cepa bada pankūkas, ko pasniedza ar dažādiem ievārījumiem. Latviski un garšīgi! Pagrabā gaidīja vairāki stendi un bija iespēja tikt pie gaumīgiem, pašdarinātiem galdautiem un izslavētā Aizputes vīna.