Iebraucot Rucavā, vēl pirms Paurupes tilta šķērsošanas ceļa kreisajā pusē negaidīti paveras kopta ainava ar kokiem un upi. Tās centrā – veca koka māja. Redzams, ka reiz bijusi skaista. Tā ir Rucavas krejotava, kas nesen nonākusi radošās darbnīcas “Ligate” īpašnieces Līgas Ates ģimenes rokās.

Krejotavas ēka kļuvusi pamanāma tāpēc, ka Līgas ģimene decembra sākumā sarīkoja talku. Izcirta krūmus, izzāģēja kokus, atstājot vecās antonovkas ābeles, un izvāca gružus no mājas. “Paveicās, ka šovasar iztīrīja upi, tad arī lielu daļu koku nozāģēja. Mums nebija tik daudz jādara. Vēl brauks arborists, kas nozāģēs lielos kokus starp mājām. Iepriekš jau tika galā ar vienu milzeni. Galvenais, lai kaimiņu mājai neuzkrīt,” stāsta L. Ate.

Ēkas vēsturi viņa vēl nav izpētījusi un sola cienāt ar kafiju rucavniekus, kas iegriezīsies ar ziņām par tās aizgājušajiem laikiem. Māja ir sena, no pirmskara laikiem. Tai ir kārniņu jumts, kāds šeit nekur nav redzēts. Apkārtnē visur ir parastie dakstiņi. “Agrāk bija krejotava, pēc tam – pienotava. Es gāju skolā, kad tur vēl nodeva pienu. Ap 1995. gadu, kad gāju mazajās klasītēs. No tā laika tur neviens nav ne dzīvojis, ne arī ko darījis. Lai arī ēkai bijuši vairāki īpašnieki, tā visu laiku bijusi pamesta. Tīrot smējāmies, ka šajā mājā laiks bija apstājies. Dažas interesantas lietas arī atradās, piemēram, ļoti skaists patvāris. Vēl gludekļi, petrolejas lampas, grāmatas. Interesantākās lietas atstājām, redzēs, ko darīsim laika gaitā,” spriež jaunā īpašniece.

Krejotava iegādāta no bankas, iepriekšējais īpašnieks bija to ieķīlājis. “Vasarā ideja pati no sevis atnāca, diezgan neplānoti. Ideja īstenībā ir vajadzība. Jo pašlaik es dzīvojos īrētās telpās. Gribējās savas, lai ir pamats zem kājām. Šeit ir plānots tas pats, kas tagad “Ligatē”. Māja centrā ir par lielu, lai es to viena pati varētu apdzīvot.”

Kad varētu pārcelties uz šejieni, Līgai vēl nav ne jausmas. Ap ēku ir liela teritorija, arī Paurupes otrā krastā, kas jākopj un jāiegulda milzīgs darbs. Jumts ir iegāzies, jo bijis uzkritis koks. “Tāpēc gribējām ātrāk iztīrīt un savākt, lai saglābtu jumtu, lai neiet tālāk posts. Ēkai nekāda pieminekļa statusa nav, rīkoties var diezgan brīvi. Domājam par projektiem, lai dabūtu finansējumu. Laiks rādīs. Tas nebūs tuvākajā nākotnē. Darām palēnām ar ģimeni, savā lokā. Pamazām jau nāk domas, kur kas varētu būt. Skaidri zinu, ka būs liels kamīns, kur ziemā sildīties. Kafejnīca varbūt būs nedaudz plašāka. Pieļauju, ka liksim koka logus, jo ģimenē ir galdnieki. Arī mājai centrā tētis uztaisīja koka durvis,” stāsta Līga. Viņa priecājas, uzzinājusi par nākamgad iecerēto pašvaldības vietējo projektu konkursu, jo izmantošot maksimāli visu, ko vien var.

Sakoptu apkārtni L. Ate sola jau nākampavasar. Pretī kaimiņiem ir sakopts dārzs. “Krejotava ir mūsu ģimenes nākotnes sapņu darba vieta. Turpmākās domas un pūles tiks veltītas tam, lai pēc kāda laika šis namelis atgūtu spozmi un izdaiļotu ceļmalu. Un kļūtu par siltu, mājīgu vietiņu rucavniekiem un iebraucējiem,” Līga atklāj.