liepajniekiem.lv
Amerikāniete Railija Atkinsone piedalās programmā, kas ASV skolotājus sūta uz ārzemēm dalīties ar savu pieredzi un zināšanām.
R. Atkinsone pastāsta, ka pagājušo mācību gadu pavadījusi Čehijā un piedāvājumu braukt uz Latviju saņēmusi negaidīti.
Pašai ir septiņu gadu pieredze mācīšanā – ASV bijusi gan skolotāja mākslas muzejā, gan angļu valodu pasniegusi kā otro valodu spāniski runājošiem bērniem.
Mācot latviešu bērnus, gan vairāk koncentrējas tieši uz runāšanu un komunikāciju.
Railija labprāt atbild uz visiem skolēnus interesējošiem jautājumiem gan par ikdienas dzīvi ASV, gan kā pie viņiem ievēlē prezidentu, gan par ātrās ēdināšanas restorānu popularitāti.
“Šāda pieredze man šķita ļoti vērtīga. Bija interesanti klausīties par ASV. Man tas likās ļoti forši – dzirdēt reālus stāstus par valsti, kuru zinām tikai no tā, ko redzam internetā. Varējām visu iepazīt dziļāk.
Man pašai visvairāk interesēja viss saistībā ar politiku, vēlēšanām, par to, kā kļūt par prezidentu,”
stāsta Grobiņas skolas 11. klases audzēkne Emīlija Cipkina.
Jauniete norāda, ka viņas klasē visiem angļu valoda padodas labi, tāpēc nebija tādu brīžu, kad kāds kaut ko nesaprot.
Viņasprāt, tas, ka pilnīgi visa mācību stunda notiek tikai angļu valodā, ir labs treniņš, jo visu laiku jāpiedomā pie tā, lai pusteikumu nepasakām latviski.
Eksāmens angļu valodā Emīlijas klasei ir 2. jūnijā. Kamēr R. Atkinsone vairāk palīdzēja ar runāšanu, pārējo jaunieši apguva pie savas ierastās angļu valodas skolotājas.
“Es esmu pārliecināta, ka patiess angļu valodas runātājs skolēniem ir kā dāvana. Railija nāk arī ar savu kultūru, tradīcijām, to, ko mēs skolās nemācām, ko mēs varbūt pat nezinām. Bet, protams,
jārēķinās, ka šāds skolotājs nevar sagatavot jauniešus eksāmeniem.
Mūsu skola, manuprāt, šo ļoti labi atrisināja, jo viņa nevadīja pilnīgi visas angļu valodas stundas. Skolēni turpināja valodu apgūt arī jau ierastajā kārtībā, jo amerikāņu skolotāja nevar pārzināt visas eksāmena prasības,” pastāsta Z. Mauriņas vidusskolas angļu valodas skolotāja Vintra Pūķe, kurai pašai ir līdzīga pieredze mācīšanā ASV.
V. Pūķe novērtē, ka jaunā kolēģe pratusi jauniešus aizraut. Pamudinājusi viņus vairāk arī lasīt – ar to Grobiņas skolēniem sokas visgrūtāk. Aktīvākajiem skolēniem sadāvinājusi arī dažas grāmatiņas.
“Jaunam cilvēkam no ārpasaules ir citas vēsmas. Tāpēc ir svarīgi, ka atnāk kāds no malas un iedod kaut ko jaunu.
Šī ir laba pieredze un prakse ne tikai jaunajai skolotājai, bet arī mūsu skolēniem.”
R. Atkinsone pastāsta, ka ar eksāmena struktūru iepazinusies, palīdzot skolēniem sagatavoties mutvārdu daļai.
“Man patīk, ka skolēniem ir jāstrādā tieši ar komunikāciju, ka viņiem ir jāpārzina plašs tēmu loks. Tajā pašā laikā tas ir arī liels mīnuss, jo temati ir ļoti daudzi un dažādi. Arī skolotājiem stundu laikā ir grūti apspriest pilnīgi visu. Un, manuprāt, neviens nav spējīgs uzturēt sarunu par pilnīgi jebko.
Izglītībai nevajadzētu būt balstītai izlozes veiksmē,”
savās pārdomās dalās amerikāniete.
Vispozitīvāk Latvijas izglītības sistēmā viņa vērtē to, ka klases nav lielas. Kad beidza vidusskolu ASV, viņai bija ap 1000 klasesbiedru.
“Protams, ASV ir lielāka izvēles brīvība, jo jaunieši paši var izvēlēties, ko mācīties, kādā līmenī konkrēto priekšmetu apgūt. Nav tā, ka visiem skolēniem ir vienādas stundas.
Bet man patīk tās mazās klases, kas ir šeit. Piemēram, 11. klasē mācās 13 skolēni, un es varu iepazīt katru no viņiem. Varu ar katru parunāt.”
Sākot strādāt Grobiņas un Liepājas skolās, skolēni bija klusi, tāpēc skolotāja sabijās, ka viņi turpinās būt kautrīgi, bailīgi. Visi gan ļoti ātri atplauka, kļuva draudzīgi, nebaidījās uzdot jautājumus, norāda ārzemniece.
Daudz par Latviju, tās kultūru un vietējām tradīcijām uzzināja, tieši sarunājoties ar jauniešiem.
Z. Mauriņas Grobiņas vidusskolā Railija mācīja bērnus no 9. līdz 12. klasei, bet Liedaga vidusskolā slodze bija nedaudz lielāka – no 5. līdz 12. klasei.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
