Rucavniece Marģieta Stikāne pasaulē veras ar milzīgu cilvēkmīlestību. Viņas smaidošajās acīs ir tāds iedvesmojošs gaišums. Marģieta ir Latvijas vienaudze, tomēr vēl pirms pāris nedēļām savā piemājas dārziņā stādīja pupas. “Es jau esmu par diviem mēnešiem vecāka nekā Latvija,” viņa precizē. Dzimusi 1918. gada 5. augustā.

“Dieviņš mani laikam ir aizmirsis. Es jau labprāt ietu uz to debesu valstību,” Marģieta sirsnīgi iesmejas, jautāta par garā mūža noslēpumu. Tādas īpašas receptes neesot. Tik vien kā smags darbs, labas domas un uzturs pa vecai modei. “Es vēl ēdu cūkas speķi un rupju maizi,” viņa piezīmē. Speķītis, pretēji daudzu uztura speciālistu viedoklim, pēc Marģietas domām, cilvēkam nemaz nekaitē. Dod spēku. Tāpat kā zeme. “Pavasarī, kad es pieliecos pie zemes, jūtu, ka man nāk spēks.”

Nekādu kaitīgu ieradumu viņai neesot. “Nu, kādu glāzīti jau es iedzeru,” Latvijas vienaudze atkal smejas. “Kad man prasa, kā jūtos, saku – attiecīgi gadiem.” Ir tikai viena nelaime – redze vairs nav tik asa kā agrāk. “Redzes nervs ir sadalījies posmiņos, un dakteris teica, ka man citādāk nebūs. Abas acis man jau ir operētas. Nu jau jūtami paliek sliktāk. Tā aptuveni kaut ko redzu.” 

Marģieta Rucavas pusē aizvadījusi visu mūžu. “Es nemaz nevēlos nekur citur. Mani piederīgie arī tepat kapos guļ. Māsas, brālis, vecāki,” viņa saka, ar smaidu piebilstot, ka vīru gan atvilinājusi no Latgales. Taisnības labad papildina, ka viņš gan tolaik, kad iepazinušies, jau bijis Liepājā. Strādājis cukurfabrikā un uz Rucavu braucis novērtēt sējumus. Apprecējušies 1956. gadā.

Marģieta ilgus gadus strādājusi skolā par pavāri. Atceras, ka bērni nelabprāt ēduši sakņu sautējumu. Pensijā aizgājusi 55 gadu vecumā, bet turpinājusi piestrādāt internātā par apkopēju. Tur nostrādājusi vēl 17 gadus. Turpat, pretī skolai, vīra būvētajā mājā arī viņa dzīvo. “Gribēja modernu. Pasmagi man ir te tagad. Bet māja ir smukā vietā, cenšos sakopt. Dēls atbrauc, arī kopj,” teic Marģieta. Par to, ka radinieki brauktu pārāk reti, esot grēks sūdzēties.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5.maija numurā.

#kvards-20170505-06#