liepajniekiem.lv
Toms varbūt pasmaidītu, ja viņu nodēvētu par skolotāju dažādās nozīmēs, bet iedvesmotājs viņš ir nenoliedzami.
Ar motošovu aizsāk tradīciju
Dēla un meitas tētis tikko laida pasaulē vēl vienu bērnu – motošovu. Kopā ar atbalstītājiem Grobiņā noorganizēja motociklu dragreisu.
Toms Būks šajā ziņā varētu ieiet motociklu motoru sacensību vēsturē.
Pasākuma laikā viņš šaudījās kā atspere uz visām pusēm – te sniedza interviju, te apsveicinājās ar ātrumsacensību dalībniekiem, pārraudzīja, kā klājas viņa palīgiem – rīkotāju komandai –, un iesaistījās, ja vajadzēja atrisināt kādu ķibeli.
Kad tuvojās braucienu laiks, uzrunāja skatītājus, lai padomā par savu drošību un nestājas blakus ātrumposmam – vietā, kas viņiem nav paredzēta. Daudzi teikto neņēma nopietni, un tad Toms sāka nest un likt viņiem priekšā norobežojošas barjeras.
Visbeidzot startēja vairākās motociklu klasēs.
Vakarā braucējus un citus interesentus kopā ar citiem “Tommy Guns” biedriem uzņēma bārā “Harley House”, kas ir motokluba mājvieta.
Tur ir gan telpas atpūtai, gan darbnīca, arī Būku ģimenes spēkrati “Harley-Davidson” – Toma, dēla, sievas, tēta. Malā necilāks treniņmocis.
Luksusa motocikli šķiet tik lieli, taču, kad iemācās tos pārvaldīt, varot braukt kā ar divriteni – Toms nezinīšiem paskaidro bez ironijas. Viņš saskarsmē ir vienkāršs, atklāts un atsaucīgs.
“Es visu laiku esmu kaut ko organizējis, bet kopā ar visu sava kluba komandu. Motosezonu atklāšana, noslēgumi, katru gadu vairāki diezgan vērienīgi pasākumi…
Kaut kas ir jādara,” stāstīja moto entuziasts.
Viņa plānos ir turpināt motošovu, neskatoties uz garo saskaņošanas un drošības pasākumu organizēšanas ceļu. Šīgada sarīkojums bijis tikai pamats, lai aizsāktu tradīciju.
Kā mazais zēns Toms iepazina motociklu pasauli? “Braukt ar moci ir asinīs,” viņš stāsta, ka brauc gan tētis Māris, gan opis, gan tēva brālis.
“Motocikli man bijuši visu dzīvi no deviņu gadu vecuma.
Pirmais mocis bija opja un omes “Voshod”, kas gada laikā man izbeidzās. Pēc tam jau lielāks un lielāks braucamais.”
Pie vecvecākiem laukos Toms pavadīja savu brīvo laiku, tur bijusi viņa paradīze.
“Tad, kad es augu, visi brauca ar močiem,” motokluba prezidents sacensībās nav piedalījies, bet braucis tikai savam priekam. Vēl piebilst: savai sirdij.
Motoentuziastu ģimenes galva – brauc sieva Linda un 20 gadu vecais dēls Daniels, arī tētis Māris un mamma Mirdza kopā ar viņu; ne atsevišķi, bet sēžas uz vīra motocikla.
Mīļoto cilvēku lokā ir arī mazulīte, visu lotota Toma un Lindas divgadīgā meitiņa Nensija Railija.
Apgūts pašmācībā
Toms labprāt pastāsta, ka 18 gados aizbrauca uz Īriju, bet 2008. gada beigās atgriezās Latvijā. Tad pāris gadu padzīvoja šeit, pēc tam divus gadus Zviedrijā un gadu Norvēģijā.
Svešumā devās darba dēļ, bet no 2011. gada ir mājās Latvijā.
“Esmu precējies no 18 gadu vecuma un ar sievu dzīvoju kopā 24 gadus. Kad aizbraucu uz ārzemēm, viņa mani gaidīja mājās.
Kopā esam no 16 gadu vecuma, un tā arī dzīvojam,” viņš silti saka.
Kāzas pārim bija 24. decembrī, tā ka ik Ziemassvētki ir īsteni ģimeniski.
Īrijā, aizbraucis bez svešvalodas un uzņēmējdarbības prasmēm, izveidoja celtniecības firmu. Bija ātri jāiemācās dzīvot, pelnīt naudu, kārtot sadzīvi. Tāda situācija viņu stimulēja iet tālāk un veidot ko savu.
“Visu dzīvi man bijusi vajadzīga brīvības izjūta.
Es nevaru strādāt kādam citam. Gribas pašam veidot savu dzīvi un lemt, ko un kad daru,”
Toms pārliecinājies.
Ārzemēs viņš arī strādāja metāla konstrukciju izveidē. Šo darbu apguva bērnībā, kad “visi vīlēja un metināja motociklus – skrūvēja izšus, emkas, lika garās dakšas“.
Tā no bērnības pats būvē un veidot no tā, kas atrodams šķūnīšos.
Nevar nepamanīt, ka Tomam daudz tetovējumu. Viņš atpogā kreklu un rāda nozīmīgākos – uz krūtīm maza pēdiņa ar pirkstu spilventiņiem; tā iemūžinājis Nensiju Railiju.
Dēla vārds ir uz kakla vienā pusē, bet otrā – dzīves sauklis, kas bija aktuāls 1992. gadā un tulkojumā no latīņu valodas – “Gribi mieru, gatavojies karam”.
Taču šobrīd viņam laiks tikai nopietnām lietām – ģimenei, motoklubam, pasākumiem, bāra biznesam un koncertu organizēšanai.
Priecīgi, ka satikušies
“Mūsu sadarbība ar Tomu ilgst vairāk nekā piecus gadus,” saka Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Iļģi” vadītāja Gita Dižgalve.
“Sākās ar to, ka viņš piedāvāja atbraukt ar moču paraugdemonstrējumiem, ar suņiem un ponijiem izklaidēt mūsu klientus. Tā mazpamazām Tomam radās arī daudz citu ideju, un katru gadu atbrauc mūs iepriecināt.”
Sirds cilvēks, saka iestādes vadītāja. Viņa jautājusi Tomam par motivāciju palīdzēt un atbildē saņēmusi – radīt prieku cilvēkiem, kuru ikdiena nav tik priecīga kā daudziem citiem.
“Apbrīnojami, cik atsaucīgs! Cik viņā ir entuziasma!
Visi pasākumi, ko piedāvājis, cits no cita atšķiras un ir saturīgi, piesātināti. Vienmēr – ar sirsnību. Ir motocikli, koncerti, reizēm tie Robežniekos, bet arī pie mums. Tas jo īpaši izdevīgi, jo visus jau nevaram aizvest uz pasākumu citur,” vadītāja min, ka pie viņiem viesojies arī Ainars Virga ar koncertu.
“Un tik patīkami, ka var Tomam ko pajautāt un viņš uzreiz ies, darīs, organizēs. Esam ļoti priecīgi, ka mums šāds sadarbības partneris,” G. Dižgalve apbrīno viņa spēju pasākumos iesaistīt daudz sirsnīgu cilvēku arī no citiem motoklubiem.
“Kad pasēžam pie kafijas un parunājamies, viņi ir ļoti ieinteresēti par to, kas mēs aprūpes centrā esam, ko darām un kā viņi var mums palīdzēt.
Kā Toms to dabū gatavu finansiālā ziņā, man nav zināms, katrā ziņā no mums neprasa neko.
Es domāju, ka prot uzrunāt cilvēkus, pastāstīt, kā vārdā viss notiek, un patiesībā jau pasaulē ir daudz jauku cilvēku, kas gatavi citiem ko ziedot; es nedomāju tikai materiālā izpratnē.”
Toma dzīvesbiedre Linda par vīru saka: viņš enerģisks, visu laiku kaut ko dara.
“Gan es, gan dēls iesaistāmies viņa rīkotos pasākumos, tā ka ārpus mājas esam kopā,” sieva atceras, ka Toms viņu pieteica autoskolā un tad vasarā cītīgi kopā ar viņu mācījusies braukt ar motociklu un nolika eksāmenu, ieguva tiesības. Tā vīrs palīdzēja sasniegt mērķi, katru dienu mācot braukt.
Linda arī piedalījās motošovā Harley klasē, dažus vīriešus apsteidzot.
Vizītkarte
Toms Būks
- 39 gadus vecs grobiņnieks.
- Mācījies Grobiņas vidusskolā.
- Pa ceļiem patīk braukt blakus sievai, kaut kluba hierarhija atļauj izvēlēties izdevīgāku pozīciju uz ceļa.
- Ļoti mīl dēlu, luteklīti meitiņu un sievu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
