“Manā bērnībā ar bitēm nodarbojās mans onkulis Aizputē, vēlāk, kad strādāju ar šoferi, es viņam palīdzēju vasarās bišu stropus izvadāt pa ganībām, taču tolaik man pašam par to nebija nekādas intereses,” stāsta biškopis Jēkabs Kukulītis. Tagad sešās dažādās pļavās bijušajā Liepājas rajonā ganās viņa 70 bišu saimes.

“Tas pats onkulis vien ir pie vainas, ka daru to, ko tagad daru,” Jēkabs smejoties saka. Vadājot bites pa ganībām, pašam arī radusies interese: kas tai stropā notiek? Tā pamazām, pamazām interesējies, līdz ticis pats pie savām bišu saimēm. Tolaik Jēkabs strādājis uzņēmumā “Kurzemes atslēga” – bijis gan šoferis, gan virpotājs un darījis vēl citus darbus. Bet brīvajā laikā pie bitēm.

Tagad, kad aiz muguras jau vairāk nekā 30 gadu bitenieka darba, Jēkabs neslēpj: “Laiku pa laikam uzrodas kāds interesents, kurš arī grib nodarboties ar bitēm.” Padomu viņš neliedz – ar kaut ko ir jāsāk. Labprāt iedod arī bišu saimi. “Ir dažādi,” viņš saka. “Cits cīnās, ņemas, viņu sakož, bet viņš pacieš un turpina, kamēr saprot, ka šitā lieta patīk, bet cits pirmo vasaru iztur, tad atmet ar roku.” Jēkabs norāda, ka bites prasa regulāru darbu – tur nevar pieskriet, ja paliek brīvs brīdis. Bitēm nevar pateikt, lai pagaida. Viņš arī neslēpj, ka biškopība ir dārgs vaļasprieks, jo inventārs, gan stropi, gan viss pārējais nepieciešamais, nav nekāds lētais.

Agrāk bitenieka darbam vairāk pievērsušies cilvēki pensijas gados, bet tagad Jēkabs ievērojis, ka par to interesējas arī gados jaunāki cilvēki. Pēdējā laikā mācīties biškopību pat kļuvis par tādu kā modes lietu. Arī Jēkabs pats kopā ar vēl citiem Liepājas puses biteniekiem Vecbebru profesionālajā skolā ieguvis bitenieka kvalifikāciju, lai gan jau krietni sen, vēl padomju laikos, arī gājis bitenieku kursos un ticis pie dravnieka papīra, kā arī laiku pa laikam apmeklējis dažādus kursus.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.jūnija numurā.

#kvards-20160628-06#