Svētdiena, 26. maijs Varis, Eduards, Edvards
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Agrita Maniņa: Svarīgākās ir trīs lietas – laiks, cilvēki un iespēja pateikties

Laiks iztek caur pirkstiem kā smiltis, brīžiem joņo, aizzib, aiztrauc. Paiet, ka nesaprotam, kur palikusi diena, nedēļa, pat gads. Cits atskatoties nošūpo galvu – ir paskrējis mūžs…

Agrita Maniņa: Svarīgākās ir trīs lietas – laiks, cilvēki un iespēja pateikties
Foto: Egons Zīverts
15.02.2024 00:00

liepajniekiem.lv

Taču laiks arī velkas, nomoka, reizēm smags. Kurš pieaugušais gan nav pieredzējis tā dažādās dabas?

Vienam un tam pašam cilvēkam vasara var paskriet kā acumirklis, bet ziema izrādīties nebeidzami gara. Gatavošanās eksāmeniem – mokoši mēneši, izlaidums – vien skaistas minūtes.

Laika izjūta atkarīga no situācijas, kurā atrodamies un kā jūtamies.

Kad nonākam slimnīcā, nevaram vien sagaidīt, kad beigs sāpēt vai pienāks diena, kurā drīkstēsim atkal ēst ēdienu ar sāli, visbeidzot – ārsts atļaus atgriezties mājās. Tik ilgi līdz otrdienai vai sestdienai, kad atbrauks mīļotais cilvēks apraudzīt.

Minūtes ir garākas par 60 sekundēm, kad jāgaida zvans no lidostas, ka sliktos laikapstākļos lidmašīna veiksmīgi nosēdusies. Nebeidzama šķiet nakts, kurā slims bērns jānēsā uz rokām. Taču īss ir brauciens no dzimtsarakstu nodaļas līdz paša kāzu svinību vietai.

Dzīvē smagi pārdzīvojumi mijas ar mirklīgu skaistumu. Un vienmēr klāt – laiks.

Pa kuru laiku noticis tas vai tas? Atbilde – pa Latvijas laiku. Šāds joks ceļo manu draugu sarunās.

Esam 80. gadu jaunieši, un konteksts teicienam zināms. Dzirdes atmiņā Atmodas gados dziedātās populārā komponista Eduarda Rozenštrauha dziesmas motīvs “pa kuru laiku nosirmoja jūra?”.

Laikam šajā dziesmā priekšplāna loma. Tāpat kā arī dzīvē tas ir pāri visam. Jo vecāki kļūstam, jo vairāk to iepazīstam. Pieaugām, izstudējām, izveidojām karjeru vai arī izrādījāmies neveiksminieki. Izauga mūsu bērni, atnāca mazbērni, un kļuvām viņiem nozīmīgi.

Kāds izārdījām savu ģimeni vai to salāpījām, vai stiprinājām… Viss norisinājies nogrieznī – no kādas tās dienas līdz šai.

Prāvests Andrejs Mediņš teicis, ka dzīvē svarīgākās lietas, kas mums dotas, ir laiks, cilvēki un iespēja pateikties. Es viņam piekrītu. Kamēr man ir laiks – šis mirklis, šodiena un, ja Dievs dos, arī rītdiena –, vēl varu visu ko. Nu, gandrīz visu, tāpēc ka vēl iespēja darīt.

Saka arī –

kamēr cilvēks dzīvs, tikmēr var ar viņu salabt, mīlēt, pagūt pateikt un izdarīt, atgūt noseboto. Mums ir vien jābūt.

Laiks sevi rāda. Es to redzu rītos, braucot pāri kanālam pilsētas centrā. Tajā spoguļojas ik jauna diena. Augusta zeltainos saullēktus palēnām nomainīja miglainie rudens šķidrauti. Un pēc tam promenādes gaismu virtenēm ūdenī bija nevis spoguļattēls, bet vižņu sadrumstalots mirgojums.

Mēs katrs to redzam savā sejā un bērnu augumos.

Šīs pārdomas man raisīja bibliogrāfisko romānu autores Ingunas Baueres aiziešana mūžībā. Daudzi tad internetā stāstīja, ka vēl nesen ar viņu sazinājās, sarunāja darīt to un to.

Bet mirklis, un šīs zemes plāniem vairs nav nozīmes…

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Saistītie raksti

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz