Tie ir motociklu rēcieni, kas jau drīzumā sprakšķēs un tarkšķēs pilsētas maģistrālajās un ne tik lielajās ielās. Tarkšķēs pievakarēs, sprakšķēs nakts stundās, pamodinot tos liepājniekus, kam trauslāks miegs.

Motociklu zibens šautras būs vērojamas uz šosejām, kur tās krietni pārsniegs atļauto ātrumu.

Jācer, ka policija šādas dabas parādības fiksēs tikpat uzcītīgi kā 50 kilometru ātruma ierobežojuma pārkāpējus Ventspils šosejas Kapsēdes posmā.

Tur kādā nesenā un lietainā piektdienas pēcpusdienā šoferu godprātu dažādās, bet vienā no otras netālu esošās vietās vienlaikus uzraudzīja divas ekipāžas.

Tā īsti līdz galam nav skaidrs, kāpēc šajā ceļa daļā bija jānomierina satiksme.

Gadiem pa to pārvietojoties, dabā nav izdevies redzēt gadījumus, kad uz pievadceļiem veidotos sastrēgumi un automašīnas nevarētu izbraukt uz galvenā ceļa vai nobraukt no tā, kā bija minēts šo pārmaiņu pamatojumā.

Nu nav tur tik intensīvas satiksmes, nav.

Taču ātruma ierobežojumi ir, šoferi jauno apstākļu sākumposmā mēdza būt aizmāršīgi, savukārt pašreizējā situācijā – reizumis pārgalvīgi vai slinki nomest ātrumu, līdz ar to, līdzīgi kā atsevišķi krustojumi Liepājā, arī Kapsēde ir satiksmes uzraudzītāju zvejas punkts, kur teju vai garantēti tikt pie vērtīgāka vai mazāk vērtīga loma.

Toties drīz aiz Kapsēdes virzienā uz Ventspili seko divi skaisti šosejas kritumi, kur

ātrgaitas pārvietošanās mīļotāji mēdz skrieties ar vēju, potenciāli radot lielākus draudus satiksmei

nekā tie, kuru spidometrā redzams par dažām iedaļām vairāk par atļauto.

To dara gan autobraucēji, gan motociklisti, kuri sava braucamā seglos izbauda ne tikai ātrumu, bet arī neaprakstāmu brīvības izjūtu.

Ar to viss kārtībā, ja vien, tāpat kā jebkurā citā gadījumā, pašu izklaides, adrenalīna un brīvības meklējumi nešķērso citu cilvēku atpūtas un miera ceļus.

Mototrokšņošana ir līdz šim neatrisināta un, iespējams, pie mums pagaidām neatrisināma problēma.

Reidi palīdz sodīt atsevišķus braucējus, bet nerisina situāciju ilgtermiņā un globāli.

Vājš mierinājums, ka arī pasaules lielpilsētās šis uzdevums nav nedz viegls, nedz lēts – Parīze ar braukšanas brīvības baudītājiem apņēmusies cīnīties ar mūsdienīgām tehnoloģijām, respektīvi, skaņas radariem.

Viens tāds pirms pāris gadiem maksājis ap 12 tūkstošiem eiro, tātad tagad, iespējams, vēl vairāk.

Droši vien šādas iekārtas būtu nepieciešamas vairākas, vēl arī papildu sistēmas to darbībai, līdz ar to nelielai pilsētai izmaksas, iespējams, būtu pārāk lielas.

Francūži gan zina, par ko maksā, un domā, ka ieguldījumi ir tā vērti, jo izpētījuši, ka miega traucējumu dēļ pasliktinātā darba efektivitāte valsts ekonomikai izmaksā ap 147 miljardiem eiro gadā, bet no mototrokšņiem cieš 25 miljoni iedzīvotāju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.