Pirmsinterneta ērā šo sūtījumu saturs izglītoja vispirms jau muzikāli, jo, neskatoties uz ģeogrāfiju un politisko iekārtu, pusaudžiem viena no ikdienas būtiskākajām sastāvdaļām arī mūsdienās ir šis mākslas veids.

Paciņas no Anglijas ļāva iepazīt tolaik meinstrīma slavu gūt sākušās ASV repmetāla grupas “Rage Against the Machine” dumpīgi agresīvo skanējumu.

Pretējā virzienā ceļoja audiokasetes ar “Lingas” un “Zig Zag” ierakstiem.

Un kur nu vēl vairs nepastāvošā britu rokmūzikas žurnāla “Raw” eksemplāri, kur, maniem līdz garo matu galiem smago mūziku mīlošajiem draugiem un paziņām par pārsteigumu, diezgan daudz tika izsmietas Latvijā populārās apvienības “Metallica” un “Bon Jovi”, bet atklāti tika apņirgāti daži klasiķi ar “Status Quo” priekšgalā.

Cik nu tolaik sapratu, īsto metālgalvu nelabvēlību un salīdzināšanu ar puišu popgrupām šie mūziķi izpelnījās ar pārāk maigu roka skanējumu.

Šie sarakstes gadi deviņdesmito otrajā pusē bija visintensīvākais laiks, kad, lai tiktu pie šīs audio un tekstuālās informācijas, devos uz Pasta ielas namu saņemt vai nosūtīt paciņas.

Tagad nošņurkušās vecās pasta nodaļas telpās iekārtojusies cita bode, kur liepājnieki saņem cita veida sūtījumus, kas sniedz cita veida baudījumus.

Vēl aizvakar trīs lietišķi kungi dusmojās par to, ka alkoholisko dzērienu veikala darbinieks pārāk acīgi seko viņu klejojumiem starp plauktiem, sprieda, ka “tas tur” pārdesmit eiro vērtais konjaks augšējos plauktos nav nemaz tik dārgs, tiesa, mūsu īsajos šajā gaismas pilī kopā pavadītajos mirkļos

trio savās kabatās tā arī neatrada aptuveni četras naudas vienības, lai norēķinātos par kārotajiem trim apinīšiem.

Pasts tagad iespraucies krietni šaurākā kaktiņā ēkas ziemeļu spārnā, tiesa, jautājums, vai vēl uz ilgu laiku.

Kamēr novadu pašvaldību iedzīvotāji krīt izmisumā par pasta nodaļu slēgšanu, pilsētnieki no saviem augstumiem var atļauties spriest, ka šis uzņēmums savu aktualitāti jau sen zaudējis. Vēstules un kartītes rakstām digitālajā vidē, dāvanas sūtām caur paku skapjiem.

Jā, trauksmes zvanus skandina drukātie mediji, skaļi kliedzot, ka

pasta nodaļu slēgšana iznīcina neatkarīgo presi un diskriminē iedzīvotājus.

Tikmēr “Pasta” vadītāji atzīst, ka uzņēmums riskē nonākt finansiāli smagā situācijā, bet tā uzdevums ir pelnīt, nevis uzturēt nerentablas struktūrvienības un veikt sociālu funkciju.

Līdz ar to kapitālisma apstākļos nodaļu slēgšana it kā ir saprotama, bet tajā pašā laikā ne līdz galam, jo to aizvēršana vēl vairāk mazina iedzīvotāju nepieciešamību pēc šī uzņēmuma un tā pakalpojumiem, līdz ar to arī vēl vairāk mazina iespējas pelnīt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.