Andris Sudmalis: No gaidītās katastrofas “čuš” vien iznāca
Kad gremdējos atmiņās par iepriekšējo Jaungadu sagaidīšanu, priekšplānā izvirzās gadsimtu un tūkstošgažu mija, proti, 2000. gada iestāšanās godināšana.
liepajniekiem.lv
Mums ar draugiem ap to laiku radās skaista tradīcija gadu miju svinēt kopā, un, ņemot vērā gan kompānijas apjomu, gan tās muzikalitāti, no privātām telpām pārcelties uz publiskām.
Līdzīgi kā citi, arī mēs nevarējām iedomāties 1. janvāra iestāšanos sagaidīt jebkur citur kā tikai Rožu laukumā.
Šī tradīcija Liepājā tolaik bija pavisam jauna, un vēl dažus gadus iepriekš kopā ar bijušajiem klasesbiedriem bijām vieni no retajiem, kuri iedomājās, ka pusnaktī vajadzētu atrasties nevis dzīvoklī, bet gan Liepājas centrā.
Līdzīgi kā daudzviet pasaulē, jaunā gada sagaidīšana pilsētas sirdī kļuva par spēcīgu tradīciju arī pie mums.
Tāpat arī savulaik neiztrūkstošais salūts, ko mūsu kompānijas rīdzinieki pirms nu jau teju ceturtdaļgadsimta baudīja ar izbrīna pilnām acīm, bet liepājnieki ar uzspēlētu lokālpatriotisma augstprātību raksturoja ar vārdiem:
“Lūk, to mēs Liepājā saucam par uguņošanu!”
2000. gada gaidīšana atmiņā droši vien palikusi arī tādēļ, ka ap to bija sacelta pamatīga jezga – “Millenium”, “Y2K” skanēja savā ziņā maģiski.
Tūlīt, tūlīt iestāsies 21. gadsimts, kurā norisinājās daudzu pagājušā gadsimta fantastikas grāmatu un filmu darbība.
Tolaik ar pilnu nopietnību daudz tika spriests ja ne gluži par pasaules galu, tad par sava veida digitālo apokalipsi, ko izraisīs jaunās tūkstošgades iestāšanās.
No gaidītās katastrofas čuš vien iznāca.
Un ne tikai Latvijā, kur tolaik internets mājās ienāca tikai pamazām un lēnām. Lēnām vārda tiešā nozīmē – kurš atceras iezvanpieejas un pirmo fiksēto interneta pieslēgumu ātrumu?
Savulaik šo tūkstošgades sagaidīšanas čuš labi raksturoja Kiribati goda konsuls, kāds Bils Poups, kurš teica: “Nākamajā dienā atkal uzlēks saule, un tad viss būs aizmirsts.”
Daudzas ar popkultūru saistītas lietas tiešām faktiski izdzisušas no atmiņas un devušās aizmirstībā, tomēr tur palikuši īpašie mirkļi, kuri, ticu, ir daudziem no mums.
Vispirms jau tie mirkļi, kuri saistās ar pašiem tuvākajiem – draugiem un radiem. Neatkarīgi no gadskaitļa – vai tas ir 2000., citas nenotikušas apokalipses gads – 2012. – vai šis – 2024. – gads.
Lai Jaungada vēlēšanās un apņemšanās piepildītos, vajadzīgs būtisks priekšnoteikums – cilvēkam jācenšas tās īstenot.
Droši vien, ka piepildīties var arī gada pirmais novēlējums – “Laimīgu jauno gadu!” ja šis novēlējums izteikts no sirds un pareizajā, katra īpašajā, kompānijā.
Ja cilvēks tajā jūtas patiesi laimīgs, tad ir labas izredzes šo emocionālo stāvokli pārnest uz visām 366 dienām, 29. februāri ieskaitot.
Lai izdodas!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.