Norvēģijas žurkām un pelēm esot attīstījies paaugstināts neofobijas līmenis, pielāgojoties cilvēkiem, kuri izmanto aizvien jaunas grauzēju iznīcināšanas metodes.

Sabiedrībā neofobiju varbūt var piesaukt citos kontekstos, teiksim, neprasmē vai negribēšanā pieņemt jebko jaunu.

Var un vajag diskutēt, vai visas pārmaiņas tiešām ir uz labu. Taču gribas cerēt, ka lielais vairums no tām vismaz iecerētas uz labu.

Nesen dzirdēju stāstu, ka kādā daudzdzīvokļu mājā nomainīja ārdurvju koda atslēgu. Iepriekšējā bija tā nodrillējusies, ka bez lielas pierunāšanas un agresīvām manipulācijām ēkā iekļūt bija gandrīz neiespējami.

Turklāt iepriekšējo kodu bija uzzinājuši (vai izkoduši) sveši vīriņi, kuri uz šīs mājas kāpņutelpu devās iedzert siltumā un sausumā.

Kad durvis sāka sargāt jauna atslēga ar sarežģītāku – trīs, ne vairs divu – ciparu kombināciju, iedzīvotāju prieku drīz nomainīja neapmierinātība.

Sarežģīti esot gan atcerēties jauno skaitli, gan to nospiest, ja rokās iepirkumu maiss vai cits nesamais. Turklāt durvis vairs nevērās bez roktura nospiešanas.

Īsāk sakot – iestājusies bēdu ieleja, bet iepriekš bija labāk.

Neofobu netrūkst arī, kad runa ir par pārmaiņām Liepājas pilsētvidē – ielu remontiem, jaunu objektu būvniecību.

Šķita, ka tad, kad trīs pārbūvējamās vietas – K. Zāles laukums, Lielā un Ganību iela – jau vaļā, nīgrumu vajadzētu aizstāt gandarījumam, tomēr tā gluži nav.

Iespējams, ka šajā gadījumā runa gan nav par neofobiju, bet par autocentrismu. Vienkāršāk sakot –

autobraucēji nav apmierināti ar to, ka Lielā iela pēc pārbūves vairs nav ātrgaitas šoseja, bet gan telpa, kas piemērotāka gājējiem,

kā tam šajā pilsētas daļā arī vajadzētu būt.

Raugoties uz tām 5–7 mašīnām, kas iesprūst lamatās starp Lielielas zebrām, cenšos uzminēt, cik cilvēku tajās brauc un cik no braucošajiem nav mierā ar biežo bremzēšanu, lai palaistu pāri brauktuvei tos 2, 5 vai 10 gājējus.

Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automašīnā esot 1,6–1,9 cilvēki, kas varētu nozīmēt, ka tie 5–7 autiņi ir pielīdzināmi 8–13 gājējiem.

Neapmierināto skaitu aprēķināt grūtāk. Iespējams, ka tādi tikai daži, iespējams – vairums šoferu.

Varbūt, pierodot pie jaunajiem spēles noteikumiem, nepatika pret jauno izzudīs, līdzīgi kā pieaugot parasti izzūd zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas neofobija – nepatika pret nepazīstamu ēdienu?

Neesam taču ne norvēģu peles, ne žurkas, vai ne?

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.