Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Otram mūspuses pārvadātājam “Lux Express” valsts ir parādā maksas atvieglojumu kompensāciju, un uzņēmums plāno vērsties tiesā.
Dedzinām naudu
LPPA prezidents Ivo Ošenieks stāsta, ka lēmums protestēt saistīts ar Satiksmes ministrijas (SM) un Autotransporta direkcijas (ATD) vilcināšanos pārskatīt sabiedriskā transporta pakalpojumu ilgtermiņa līgumu cenas un palielināt valsts budžeta bāzi zaudējumu segšanai autobusu pārvadātājiem.
Katru dienu pārvadātāji cieš zaudējumus, pasliktinās uzņēmumu finansiālais stāvoklis, kas ilgtermiņā var novest pie katastrofālām sekām, piemēram, valsts pakalpojumu līguma pārtraukšanas, tādējādi iedzīvotājiem reģionos nebūs pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi.
LPPA aicināja Sabiedriskā transporta padomi līdz 1. jūnijam pieņemt lēmumu par biļešu tarifu izmaiņām no 1. jūlija un turpmāk katru gadu atbilstoši inflācijai lemt par tarifu izmaiņām reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, taču atbilžu nav.
Ne LAP, ne “Lux Express” nav LPPA biedri, un reģionālos pārvadājumus Liepājas pusē protests neietekmēs.
“Lux Express” pārvadājumus valsts nedotē, savukārt LAP cieš zaudējumus jau kopš kovida izraisītās krīzes un drīz sekojošā Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā, tomēr godprātīgi pilda ar valsti noslēgto līgumu, piemaksājot par pārvadājumiem no labajos gados gūtās peļņas, stāsta G. Mincis.
Viņš norāda – šobrīd redzams, ka 2019.–2020. gadā ieviestā pasažieru pārvadājumu struktūra, sadalot Latviju 16 lotēs un katrai atsevišķi noslēdzot ilgtermiņa līgumu uz septiņiem gadiem, nedarbojas labi.
“Patēriņa cenu indekss skar mūs visus,” viņš rāda Centrālās statistikas pārvaldes datos balstītu grafiku.
“2020. gadā, laikā, kad parakstīja pirmos ilgtermiņa līgumus, patēriņa cenu indekss bija stabils, degvielas cenas pat nokritās.
Pārvadātāji iesniedza nākotnes redzējumu, pamatojoties uz tā laika situāciju.”
Tobrīd parakstīja tikai septiņus līgumus no 16, to skaitā trīs ar LAP.
Iepirkumu procedūras ieilga, un vēl šodien Vidzemē ir spēkā pagarināti divi vecie īstermiņa līgumi, kur pārvadātājs pasaka savu cenu un par tādu arī brauc.
Kopš tā laika patēriņa cenu līkne turpina kāpt debesīs un kaut cik nostabilizējušās vienīgi degvielas cenas.
Jau pirms vairākiem gadiem LAP teica, ka nav labi, un lūdza pārskatīt ilgtermiņa cenas, taču dzirdīgas ausis neatrada.
Līgums paredz cenu indeksāciju tikai pēc ceturtā gada, un nu šogad augustā LAP tiks indeksētas cenas trijos no četriem līgumiem.
“Mēs no savas puses līgumus pildām,”
uzsver G. Mincis un cer, ka valsts kā sadarbības partneris arī pildīs.
Viņš klāsta, ka LAP 2019. gadā nevarēja novērtēt potenciālo cenu kāpumu, taču tie pārvadātāji, kuri slēdza līgumu pirms gada vai diviem, ļoti labi redzēja reālo situāciju.
“Viņi tikko sākuši līgumus pildīt un nu redz, ka pirms četriem gadiem teiktais piepildās. LAP ir nogaidījis un saņems indeksāciju, bet pārējiem ir jāgaida četri gadi,” uzņēmuma vadītājs skaidro, kāpēc asociācijas biedri tagad ceļ trauksmi.
LAP veiktie pārvadājumi bija nerentabli, sākot no 2021.–2022. gada.
Divi beidzamie gadi noslēgušies ar zaudējumiem miljonos eiro. “Tos visus esam seguši no iepriekšējo gadu peļņas.
Mēs vienkārši dedzinājām naudu, lai izpildītu saistības, ko esam uzņēmušies,”
uzsver valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmums ne tikai dedzinājis uzkrātos taukus, bet arī uzlabojis darba efektivitāti. Koncerna izveide ar AS “Nordeka” šā gada sākumā notika tieši ar tādu mērķi, jo lielākam komersantam ir vieglāk – no kaut kā var atteikties, kaut ko var darīt kopā, viņš stāsta.
Piemēram, degvielu un rezerves daļas var nopirkt lētāk, ja ņem lielāku apjomu. Administrācijā šaurāks cilvēku loks var pildīt plašākas funkcijas.
Koncerns nodrošina gan transportlīdzekļu, gan darbinieku lielāku aizvietojamību.
“Ne LAP, ne “Nordekas” finanšu situācija un nākotne nav apdraudēta. Situācija noteikti nav fantastiski laba, bet tā ir stabila,” pauž G. Mincis.
LAP uzsācis cita veida pārvadājumus, kur nav iesaistīta valsts. Tie ir pakalpojumi uzņēmumiem, kuri vēlas atstāt mazāku pēdu vidē un nogādā savus darbiniekus rūpnīcā ar vienu autobusu, nevis ar 50 privātajām automašīnām.
Augšana šajā pakalpojumu nozarē ir subsidējusi līgumā ar valsti paredzētos pārvadājumus.
Cenu indeksācija uzlabos naudas plūsmu, saka G. Mincis. Bet – vai kompensēs zaudējumus?
“Tas, ko esam iztērējuši pa trim gadiem, noteikti nav īstermiņā kompensējams. Paies daudzi gadi, lai iztērēto naudu varētu atgūt,” viņš atbild.
Papildu indeksācijai nav tiesiska pamatojuma
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un valstī noteiktās prioritātes, nākamgad izdevumus plānots samazināt arī transporta nozarē, “Kurzemes Vārdam” skaidro SM.
Savukārt finansējumu reģionālajam sabiedriskajam transportam nav plānots samazināt, lai turpinātu nodrošināt iedzīvotāju mobilitātes nepārtrauktību visā Latvijā.
Vienlaikus šis pakalpojums ir jānodrošina plānotā budžeta ietvarā –
šogad dotācijām reģionālajiem autobusiem ir paredzēts 52 miljonu eiro budžeta finansējums, tikpat lielu finansējumu plānots saglabāt arī 2026. gadā.
Ilgtermiņa līgumi ar reģionālajiem autobusu pārvadātājiem par pakalpojumu sniegšanu uz desmit gadiem ir noslēgti 2019. un 2020. gadā. Tie paredz indeksāciju – pēc četriem un pēc septiņiem gadiem.
Saistības pret pārvadātājiem tiks pildītas pilnā apjomā, un pirmajiem līgumiem, kuru izpilde ir uzsākta 2021. gadā, šie nosacījumi tiek piemēroti jau šogad.
Papildu indeksācijai ārpus līguma ietvara nav tiesiska pamatojuma.
SM ir uzdevusi Sabiedriskā transporta padomei un Autotransporta direkcijai nodrošināt, ka visa maršrutu plānošana un organizēšana tiek veikta atvēlētā pamatbudžeta ietvaros.
Tāpat tiek meklēti risinājumi, kā saglabāt reģionālo maršrutu tīklu pieaugošo izmaksu apstākļos, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu reģionālo sabiedrisko transportu.
Vienlaikus SM meklē papildu iespējas un finansējumu iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanai. Sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju ir rasti papildu 36,6 miljoni eiro no Eiropas Savienības Sociālā Klimata fonda.
Autotransports pēc pieprasījuma papildinās reģionālos autobusu pārvadājumus vietās, kur ir maz pasažieru.
Apņemas dotēt līdzvērtīgi
“Lux Express” joprojām gaida ATD un SM risinājumu saistībā ar braukšanas maksas atvieglojumu pasažieru pārvadāšanu.
Kopš reģionālo komercreisu uzsākšanas tas bez maksas ir pārvadājis vairāk nekā 69 tūkstošus pasažieru ar valsts piešķirtajiem braukšanas maksas atvieglojumiem,
taču nav saņēmis nekādu kompensāciju, tādējādi ciešot vairāk nekā pusmiljonu eiro lielus zaudējumus.
“Oficiālā atbilde, kuru saņēmām no ATD un kurā mūsu lūgums pēc kompensācijas tiek noraidīts, ir radījusi situāciju, ka sarunu procedūras iespējas ir izsmeltas.
Līdz šim esam saņēmuši tikai nepildītus solījumus, piemēram, pirms uzsākt pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils pērnā gada maijā, mēs saņēmām mutiskas garantijas, ka valsts izveidos kompensāciju regulējumu, taču vairāk nekā gada laikā šis jautājums nav atrisināts.
Diemžēl ATD 18. jūnijā nosūtītais noraidījuma lēmums ir uzsācis laika atskaiti, kas mūs piespiež vērsties tiesā 30 dienu laikā, lai aizsargātu mūsu tiesības šajā jautājumā,”
saka “Lux Express Latvija” valdes loceklis Aldis Ķibēns.
“Mēs joprojām ceram, ka ATD rīkosies saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām.
Mūsuprāt, neatrisinot šo jautājumu, ATD pati kavē 2026. gadā plānotās izmaiņas sabiedriskā transporta politikas pamatnostādnēs, kas prasa samazināt subsidētos pārvadājumus un vairāk koncentrēties uz komercpārvadājumiem.”
Braukšanas maksas atvieglojumu kompensācija transporta pakalpojumu sniedzējiem komerciālajos maršrutos ir jākompensē, tāpēc ir sagatavoti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas ir izskatīšanas procesā Saeimā, informē SM.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem komerciālajos maršrutos par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, valsts izmaksātās kompensācijas apmēram būtu jābūt līdzvērtīgam ar apmēru dotētajos maršrutos.
Šādi principi ir ietverti SM sagatavotajos likuma grozījumos.
Vienlaikus ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanu komerciālo reisu izpildē”, paredzot, ka līdz likuma grozījumu pieņemšanai Saeimā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina izdevumu segšanu pārvadātājiem apmērā, kas nepārsniedz līdzvērtīga pakalpojuma izmaksas reģionālā maršrutu tīkla dotētajos maršrutos.
Informatīvajā ziņojumā jūnijā tika veikti precizējumi, tāpēc to skatīs kādā no nākamajām Ministru kabineta sēdēm.
Ja neizlīdzinās neatbilstību, būs jāceļ biļešu cenas
Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos
Gandrīz desmit gadus esam stīvējušies ar valdību par to, ka sabiedriskajam transportam ir jānosaka valsts pasūtījuma minimālais apjoms. Nu sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkums ir gandrīz finišējis.
Finanšu un Satiksmes ministrijā visi tagad zina, cik maksā viens kilometrs. Taču tad, kad jānosaka finansējuma apjoms, pēkšņi izrādās, ka nezina.
Vēl vairāk – izsolīto apjomu nespēj samaksāt, jo naudas pietrūkst. Valsts pasūtījums neatbilst iepirkuma apjomam.
Pretī ir Valsts kontroles revīzijas ziņojums, un izrādās, ka esam nopirkuši sabiedrisko transportu, kas ir viens no jaunākajiem ES, vidēji četrus gadus vecs, un, kā par nelaimi, tas brauc pa Eiropā vissliktākajiem ceļiem.
Valstij līdz šim kritērijs bija sabiedriskā transporta pieejamība. Bet nu vairs nevar normāli samaksāt, un valsts pasūtījuma apjoms ir – tik, cik budžetā varam atļauties. Tieši uz to balstās izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kritēriju nav.
Neatbilstība starp noslēgtajiem līgumiem un reālajām izmaksām ir 15 miljoni eiro.
Ja to neizlīdzinās, neizbēgami vajadzēs veikt indeksāciju, ieviest līdzmaksājumu atvieglojumiem un palielināt biļešu cenas.
Maršrutu deficītu mēs nekādā veidā nevaram aizvietot ar alternatīvu transportu pēc pieprasījuma.
Aizvietošanu no ES Sociālā klimata fonda līdzekļiem varam izmantot kā palīginstrumentu, bet nevis kā deficīta amortizatoru.
Uzziņai
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā
– No 2027. gada valsts budžeta dotācijas sadali un piešķiršanu veiks Satiksmes ministrija (SM), nevis kā līdz šim – Sabiedriskā transporta padome.
– SM apstiprinās vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu, ņemot vērā pieejamo valsts budžeta finansējumu.
Tas nozīmē, ka par reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu atbildīgā institūcija – Autotransporta direkcija – iesniegs priekšlikumus maršrutu tīkla izmaiņām tikai piešķirtā finansējuma ietvaros.
– Mazapdzīvotās vietās iedzīvotāju ērtībām tiks izveidots jauns pakalpojums – autotransports pēc pieprasījuma –, kas būs neregulārs pārvadājums.
Plānošanas reģioni vai tajā ietilpstošās pašvaldības veidos šo pakalpojumu, izvērtējot ar zvanu centra un mobilās lietotnes starpniecību saņemtos iedzīvotāju pieteikumus. Braucienam būs fiksēta maksa neatkarīgi no nobrauktā attāluma.
– Paredzēta atlīdzība komercpārvadātājiem par pakalpojumu sniegšanu konkrētām iedzīvotāju grupām.
Valsts kompensācijas apmērs būs tādā pašā apmērā kā pārvadātājiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos.
Savukārt braukšanas maksas atvieglojuma saņēmējam būs jāsedz maksas daļu, kas pārsniedz dotētā reģionālās nozīmes pārvadājuma tarifu.
Avots: Satiksmes ministrija
LPPA prasības
– Piešķirt papildu finansējumu 15 miljonu eiro apmērā dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
– Veidojot valsts budžetu 2026. gadam, palielināt valsts budžeta bāzi šim mērķim par 15 miljoniem eiro.
– ATD veikt grozījumus ilgtermiņa līgumos ar pārvadātājiem, paredzot cenu pārskatīšanu ārpus līgumos noteiktā termiņa.
Es domāju tā: Cik bieži ārpus pilsētas braucat ar autobusu?
Vita Strīķe, strādā RTU Liepājas akadēmijā:
– Ciparu nepateikšu, cik bieži braucu, bet mana mamma dzīvo Valmierā, un es pie viņas labprāt braucu. Braucieniem izmantoju “Lux Express”. Par šiem autobusiem tiešām esmu sajūsmā, un tur ir arī labas atlaides. Ja laikus nopērk, var tikt pie biļetēm par puscenu.
Man līdz šim vienmēr pieticis ar tiem reisiem, kas ir. Jāpasaka, ka priecājos arī par to, ka varu iekāpt un izkāpt pie savām mājām M. Ķempes ielā. Man nav speciāli jābrauc uz staciju.
Marija Kairēna, uzņēmēja:
– Braucu tiešām ļoti reti, bet vispār ir braukts, arī pēdējā gada laikā. Tā kā pēdējās reizes bijušas ar “Lux Express”, kuru apzināti izvēlējos, pieredze bija ļoti laba.
Bet tieši ar draudzeni tikko runājām, kā tas ir, ka ir agri izlidošanas vai vēli ielidošanas reisi, bet nav iespējas tik agri vai vēlu tikt no Rīgas vai līdz tai ar autobusu. Esam tomēr trešā lielākā Latvijas pilsēta.
Cilvēki ceļo intensīvi, bet ļoti agro un vēlo reisu neesamība ir liels mīnuss.
Iveta, Liepājā dzīvo pusgadu:
– Īstenībā ar autobusiem braucu diezgan bieži. Bet jāatzīst, ka pieredze vienmēr bijusi ļoti laba. Nav arī nekad bijis kāds iemesls sūdzēties par šoferiem.
Pārsvarā braucu ar “Lux Express”, un galvenais iemesls, kāpēc mani šis pārvadātājs visvairāk apmierina, ir tas, ka viņi senioriem piedāvā īpašas atlaides.
Esmu braukusi arī ar citiem autobusiem, ja luksiņš jau aizgājis. Bet arī citur vienmēr bijuši tikai labi šoferi, laba pieredze.
Vladislavs, liepājnieks:
– Nekad neesmu nekur tālāk braucis ar autobusu. Draudzene gan senāk atpakaļ brauca, bet nu vairs ne.
Man šķiet, ka braukt ar mašīnu ir lielāka brīvība, – nav jāpakļaujas ne konkrētam izbraukšanas laikam, ne svešiem šoferiem. Ar savu mašīnu brauc, kur un cikos vēlies.
Marta Cimmermane, grobiņniece:
– Parasti ar autobusiem sanāk atbraukt līdz Liepājai. Ja tālāk, tad mēdzu braukt arī uz Saldu, Rīgu. Kādreiz, protams, braucu ar to, kas gāja. Bet tagad, kopš ir “Lux Express”, ar to sanāk izdevīgāk, jo man ir “3+ karte” un ar to saņemu 90% atlaidi. Sanāk, ka uz Rīgu varu aizbraukt par vienu eiro.
Dažreiz gan šoferi paliek dusmīgi, ja, maksājot ar skaidru naudu, nav precīza summa. Un, ja jāiedod deviņi centi, bet tu iedod desmit, viņi tev to vienu centu neatdos.
Visbiežāk šādas situācijas ir, ja braucu no Grobiņas uz Liepāju.
