Pēc nelaimes Jaunā ielā, kad nodega divstāvu dzīvojamā māja un bez pajumtes palika vairākas ģimenes, aktualizējies jautājums par ugunsdrošību mājokļos.

Melnā statistika

”Jau šā gada sākumā Liepājā notika traģisks notikums – ugunsgrēkā bojā gāja divi bērni. Mums kā VUGD pārstāvjiem smagi to atzīt, bet uz šo brīdi statistika ir ļoti nepatīkama – ugunsgrēkos bojā gājis liels skaits cilvēku,” portālam atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas inspektore Agnese Sprūde.

Arī šā gada sākuma statistika ir nepatīkama, viņa turpina: ”Piemēram, uz 2016.gada 5.februāri Latvijā bojā gājuši 18 cilvēki, no tiem trīs bērni. 2015.gadā ugunsgrēkos Latvijā cietuši 272 cilvēki, no tiem 26 bērni. Izglābti 218 cilvēki, un no tiem 24 bērni. Skaudri atzīt, bet gada sākumam skaitlis ir nepatīkams.”

”Mūs iepriecina tas, ka, skatoties vairāku gadu griezumā, bojāgājušo skaits ugunsgrēkos samazinās. Mūs tik tiešām iepriecinātu tas, ja mēs ikkatrs rūpētos ne tikai par sevi, bet arī par saviem līdzcilvēkiem,” viņa teic.

Drošība vienkāršiem līdzekļiem

Viens no dzīvības glābējiem var būt pavisam mazs nieks – dūmu detektors. Tādēļ, ikdienā rūpējoties par savu drošību mājokļos, VUGD iedzīvotājiem lūdz iegādāties dūmu detektorus. ”Tā varētu būt labākā dāvana saviem tuviniekiem svētkos,” tā inspektore.

Kas ir dūmu detektors?

Ugunsgrēka autonomais detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu, aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdina mājokļa iemītniekus, skaidro glābēji.

Ugunsgrēka autonomais detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Visbiežāk tā ir 9V ”kronas” tipa baterija, kuru ievieto detektora korpusā.

Saprotams, ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un   saukt palīgā ugunsdzēsējus.

Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka ugunsgrēka autonomā detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras, ka ugunsgrēka autonomie detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto efektu nedos.

Uz jautājumu, cik detektoru nepieciešams dzīvoklī, glābēji skaidro: ”Ideāli būtu pa vienam uz katru telpu, kurā uzturas mājokļa iemītnieki un, kurā tie veic kādus saimnieciskus darbus – proti, vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās. Pati minimālākā prasība – viens ugunsgrēka autonomais detektors uz dzīvokli.”

Ugunsgrēka autonomā detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša. To var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt pāris nelielus caurumus, piestiprināt tiem ar ierīces komplektā ietilpstošo dībeļu un skrūvju palīdzību detektora korpusu. Lietošanas instrukcijā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas.

Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, tad to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst detektorus izvietot tieši griestu un sienas dobumā. Tas tādēļ, lai izcēlušās ugunsnelaimes gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai brīdinātu par kādā konkrētā telpā notikušu aizdegšanos.

Uz skapja, plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā. Jo dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju. Tāpēc šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk, nekā pie griestiem novietotais. Taču, kā zināms, uguns izplatās ļoti ātri, un bieži vien pat šim īsajam novēlošanās brīdim var būt izšķiroša nozīme mājokļa iemītnieku spējai apdzēst liesmas vai arī paspēt atstāt degošās telpas.

Detektori iegādājami elektropreču un specializētos ugunsdrošības aprīkojuma, ierīču veikalos. Piedāvātie detektori, neraugoties uz to, ka visi spēj brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi, tomēr var atšķirties ar iebūvēto papildus funkciju klāstu, kā arī ar cenu. Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektora iebūvētajām papildus funkcijām.

Analizējot daudzus ugunsgrēkus, glābēji secinājuši: ja būtu bijis dūmu detektors, ugunsgrēkos nebūt tik daudz bojāgājušo un arī dzīvojamā sektorā nebūtu vairāki lieli ugunsgrēki, atzīst A.Sprūde: ”Dūmu detektors jau laikus brīdinātu mājokļa iedzīvotājus par dūmu veidošanos.”

Jaunos mājokļos – obligāti

“Ugunsdrošības noteikumos kopš 2008.gada ir noteikts, ka jaunbūvēm, rekonstruētām un renovētām ēkām jābūt aprīkotām ar ugunsgrēka autonomajiem detektoriem. Bet, lai samazinātu ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, jaunais Ugunsdrošības noteikumu projekts, kas gan vēl nav apstiprināts, paredz, ka no 2020.gada ar dūmu detektoriem būs jāaprīko visi mājokļi. Detektori būs jāuzstāda un jāuztur darba kārtībā īpašniekam pašam,” portālam pastāstīja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

VUGD statistika rāda, ka ugunsgrēkus visbiežāk izraisa neuzmanīga smēķēšana, svecīšu dedzināšana, īssavienojums vados bojātu elektroierīču dēļ vai nepareizi ekspluatēta apkures sistēma.

“Traģiskākās ugunsnelaimes visbiežāk notiek naktī, kad cilvēki guļ, jo viņi miegā nejūt dūmus, tāpēc ka oža no visām cilvēka maņām pamostas pēdējā. Tieši nosmakšana dūmos ir visbiežākais nāves cēlonis ugunsgrēkos. Toties cilvēki arī miegā dzird skaņas, tāpēc, sākoties degšanai naktī, pamodināt varēs vienīgi dūmu detektora signāls, un tas ļaus izglābties. Dažāda veida detektori spēj patstāvīgi konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus – dūmu koncentrāciju, siltumu – un par to brīdina,” norāda VUGD pārstāve.

Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls portālam pauda, ka Būvvalde atzinīgi vērtē gan jau esošās, gan plānotās prasības dūmu detektoru uzstādīšanā. Viņš turklāt uzsvēra, ka šīs iekārtas uzstādīšana neprasa lielas pūles un pārbūvi mājoklī.

Sliktākajā gadījumā – 112

Savukārt A.Sprūde atgādina, ka gadījumā, ja piemeklējusi nelaime un izcēlies ugunsgrēks, jāatceras, ka nekavējoties jāzvana uz ”112” un jāizsauc ugunsdzēsēji glābēji, lai laikus var nodzēst liesmas.

Atgādināsim, ka ”112” tālruņa numurs paredzēts ārkārtas zvaniem, ja cilvēkam nepieciešama palīdzība, piemēram, notikusi avārija, izcēlies ugunsgrēks utt. Zvanot uz šo tālruņa numuru, var sazināties gan ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, gan Neatliekamo medicīnisko palīdzību, Valsts policiju un arī gāzes dienestu.