Foto: Halovīna ķirbji Pētertirgū smaida, bet pirkšanas drudzis nav sācies
Šodien daudzviet pasaulē atzīmē Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Halovīnu, kura viens no simboliem ir ķirbis. Liepājas Pētertirgū uz galdiem vakar rindojās gan izmērā nelielas, gan visai brangas oranžo vēderu ogas. Tirgotāji gan saka – izteikts ķirbju pirkšanas bums šajās dienās nav novērots.
liepajniekiem.lv
Tirgotāja Daina līdzās dārzeņiem un ķiplokiem uz galda izlikusi savu ķirbju ražu, kas izaudzēta piemājas saimniecībā Nīcas pagastā.
Šeit ir gan dekoratīvie ķirbīši, gan muskata un sviesta ķirbis. Tomēr goda vietā rindojas oranžie saules augļi, brangākais no tiem ap 14 kilogramu smags.
Viens no ķirbjiem jau zaudējis savus sēkliņu zobus un pārtapis smaidošā Halovīna laternā. To izgrebis Dainas vīrs.
Jautāta, vai ķirbji šonedēļ ir pieprasīti, viņa saka, ka “pa bišķiņ pērk”, bet pircēji sākuši sarosīties vien ceturtdien.
Šogad ķirbji, tāpat kā daudzkas cits, auguši švaki, un kādā brīdī jau šķitis, kas ražas nebūs vispār. “Taču burtiski pāris nedēļās tie pēkšņi radās,”
stāsta saimniece.
Viņas ģimenē no ķirbjiem gan gatavo zupu, gan arī spriež sulu kopā ar burkāniem. Arī pircējiem šī oga interesē ne tika kā dekors – ķirbju pagatavošanas iespējas ir ļoti daudzveidīgas.
“Man ķirbji garšo – gan pankūkas, gan biezzupas,” atklāj Līga Jekste, kura pircējiem Pētertirgū piedāvā Pērkones zemnieku saimniecības “Zvejnieki-1” ražu, to skaitā arī koši oranžos, Halovīna šķirnes ķirbjus.
Šajā saimniecībā augušie ķirbji ne reizi vien piedalījušies Latvijas lielākā ķirbja čempionātā.
“Arī šogad startējām, taču neiekļuvām desmitniekā,”
stāsta Līga.
Šogad par lielāko ķirbi atzīta Kuldīgas novadā izaudzētā 295 kilogramus smagā oga, bet līdz šim čempionāta vēsturē Latvijā smagākais ķirbis svēris 574 kilogramus.
Ķirbi pamatoti dēvē par lielāko un brīnumaināko ogu. Uzturā praktiski ir izmantojams viss ķirbis – no miziņas līdz sēklām, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore.
Šī oga labi uzglabājas teju visu gadu, un veselīgo īpašību dēļ to ir vērts iekļaut ikdienas uzturā.
Labākais gatavošanas veids būtu tvaikošana un cepšana nelielos grādos, bet viss ir atkarīgs no izvēlētā ēdiena receptūras.
Taču, ja ķirbis vairs nekārojas, Halovīna dekors, iespējams, ir gana labs, lai kļūtu par barību zvēriem.
“Pāri palikušos ķirbjus esam veduši uz mini zoo “Atomi”, kaut kāda daļa nonāk arī kompostā, kur tos tāpat apēd meža zvēri,” norāda L. Jekste.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
