Kāpēc agrākais pilsētas mērs ņēma rokās bērzu slotu? Vai arī pirms 25 gadiem jauna veikala atvēršana Liepājā bija liels notikums? Kā izmaksāja bankas “Baltija” noguldījumu kompensācijas?

To palīdz atsaukt atmiņā “Kurzemes Vārda” fotoarhīvs, kas redakcijas plauktos krājies gadu desmitiem.

Konkursam “Sakoptākais nams” Liepājā drīz jau būs trīs desmitu gadu sena vēsture. Taču sākotnēji tajā uzmanību izpelnījās ne tikai pilsētas ēkas un teritorijas, kuru saimnieki ieguldījuši īpašas rūpes un darbu sava īpašuma sakopšanā, bet arī grausti, kuru saimniekiem pasniedza simboliskas bērza slotas.

1998. gada jūlijā viens no šādiem graustiem bija ēka Kuršu ielā 30. Toreizējais domes priekšsēdētājs Uldis Sesks slotu iesprauda ēkas karoga turētājā. Nu jau daudzus gadus šis grausts dabā vairs neeksistē.

2000. gadā Liepājā ieviesa maksas autostāvvietas.

Pilsētas centrā togad uzstādīja pirmos septiņus maksas automātus – Kuršu ielā, pie Pētertirgus, Graudu un Pasta ielas stūrī un Rožu laukumā.

Maksas automātu Rožu laukumā ekspluatācijā nodeva 2000. gada oktobra izskaņā.

Līdzīgi kā šodien, 20. gadsimta 90. gadu beigās jauna veikala atklāšana pilsētā daudziem bija liels notikums.

1999. gada 23. septembrī Lielajā ielā 4, kur savulaik darbojās pīrādziņu ēstuve, durvis vēra parfimērijas, kosmētikas, higiēnas preču un sadzīves ķīmijas veikals “Kosmo”. Runu veikala atklāšanā teica arī Krievijas ģenerālkonsuls Genādijs Kuročkins.

Pēcāk šajā vietā tirgotāji mainījās ne reizi vien.

Liepājas domes deputāts, uzņēmējs Jānis Vilnītis šodien vairs precīzi neatceras, kurā gadā šis foto tapis, taču min, ka ap 2001. gadu.

“Tad es biju AS “Liepājas papīrs” direktors, un uzņēmumā vēl strādāja prezidents – valdes priekšsēdētājs Jānis Vecvagars. Tolaik “Liepājas papīrs” bija nupat iegādājies un uzstādījis jaunu tehnoloģiju – karstspiedes sekciju uz “Arsoma 410” fleksodrukas iekārtas.

Tā ļāva kvalitatīvi uzdrukāt zelta, sudraba un hologrammas foliju, taču ļoti dārgi bija drukas veltņi, kurus gatavoja Vācijā,” pauž uzņēmuma vadītājs un piebilst, ka uz galda redzamās uzlīmes toreiz pasūtījuši uzņēmumi, kas šodien faktiski vairs nepastāv.

1997. gada 25. jūlijā Liepāju apmeklēja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kuru uz pilsētas robežas sagaidīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns (attēlā pa kreisi), Jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots, Jūras spēku dienvidu rajona komandieris Ilmārs Lešinskis un Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits.

No mola vērojot ostas teritoriju un pilsētu, Valsts prezidents iepazinās ar Ulda Pīlēna skaidroto teritorijas attīstības plānu.

2000. gada 18. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Liepājā piedalījās pilsētas dibināšanas 375. gadskārtas svinībās.

Rožu laukumā prezidente teica uzrunu, novēlot, lai pilsēta plaukst un zeļ mūžīgi mūžos! Pēc svinīgās ceremonijas V. Vīķe-Freiberga devās aprunāties ar liepājniekiem.

1999. gada 31. maijā sākās kompensāciju izmaksa tiem, kas savu naudu bija noguldījuši bankrotējušajā bankā “Baltija”. Visupirms naudu varēja saņemt tie noguldītāji, kas dzimuši laikā no 1904. līdz 1914. gadam.

Liepājas un rajona iedzīvotāji savu naudu varēja saņemt Latvijas Krājbankas sektorā Siļķu ielā 19.

Banka “Baltija” bankrotēja 1995. gadā, bet tās likvidācija noslēdzās tikai 2018. gadā, kad banka apturēja noguldītāju naudas izsniegšanu.

2003. gada naktī uz 28. septembri Liepājas Pētertirgus teritorijā pilnībā nodega aptuveni 70 tirdzniecības nojumes, kur ikdienā varēja iegādāties drēbes, apavus un citas mantas.

Uguns plosījās aptuveni 250 kvadrātmetru platībā.

Sākotnēji bija versija, ka ugunsgrēks izcēlies iepriekšējā vakarā notikušā salūta dēļ, pēcāk gan speciālisti sliecās domāt, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana vai neuzmanīga apiešanās ar uguni.

2003. gadā Rīgas ielā vēl smaržoja pēc tikko ceptas maizes un AS “Liepājas maiznieks” rīkoja uzņēmuma klientu dienas.

Foto tapis tā gada oktobrī – uzņēmuma vadītājs Arvis Rove (vidū) un ražošanas vadītāja Zanda Ignāte (pirmā no labās) “Top!” veikalu pārstāves iepazīstināja ar jaunu produkciju – mīkstajām Ziemassvētku piparkūkām.

2010. gada sākumā Vecajā ostmalā, netālu no “Līvu alus darītavas”, sāka betonēt pamatus “Griģa un Co” – vēlāk “Kurzemes bekons” – gaļas pārstrādes ceham.

Pie būvlaukuma iemūžināts “Griģa un Co” īpašnieks Andris Griģis (pa kreisi) un viņa biznesa partneris Valdis Pirktiņš, kurš 2019. gada sākumā devās mūžībā. 2024. gadā gaļas pārstrādes ražotne apturēja darbību.

2012. gadā ražotnes ēku izsolē iegādājās automatizācijas un vadības sistēmu ražotājs “AE Partner”.