Svētku mēnesī tas noorganizēts papildus tradicionālajām ceturtdienām.

Apmeklējums liecina, ka

pirms gadumijas cilvēki arī grib iepirkties un pieprasījums pēc mājražojumiem ir liels.

Gada pēdējo vakara tirdziņu brīžiem ietin putenis, bet tas neizkliedē ne cilvēkus, ne omulīgo gaisotni.

Pircēji pērkas, tirgotāji reklamē: “Meitenēēē, nāc pie manis!”, “Vai tad bija vērts braukt uz tirgu, ja pērk tikai vienu kukulīti?”

Garajā tirgotāju sarakstā ir arī Ingus Misiņš ar kūpinātām zivīm.

Bernātnieka piedāvājumā – laši, skumbrijas, butes, sviesta zivis. Viņš iepērk lomus un nokūpina, pēc tam pārdod, paša vārdiem, – ar pievienoto vērtību.

Tirgū Ingus produkcijas klāsta nekas nemainoties, lai kāds gadalaiks.

“Uz svētkiem cilvēki vairāk pērkot lasi, tā teikt, kaut ko glaunāku,”

viņš novērojis, ka apmeklētāji diezgan skatās uz preces cenu, bet vispār jau – katram esot kas savs.

“Ir jau tā, ka īsti nevar pateikt, ko grib vairāk, – vienu nedēļu pērk to, nākamajā ko citu.”

Ingus Jaunliepājas vakara tirdziņā ir jau no pašas pirmās dienas.

Par tagadējo situāciju varot teikt tikai to labāko: “Cilvēki nāk daudz. Viņiem jaunajā gadā novēlu, lai pilns maks un ir, par ko pirkt. Ko es pats sev? Nu, galvenā jau mums ir veselība, tad pārējais būs.”