Satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa, tāpēc valstij jāatrod nepieciešamais finansējums fotoradaru darbības nodrošināšanai, aģentūrai LETA teica Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš skaidroja, ka satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa. Lai arī patlaban uz ceļiem darbojas 100 Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārvaldītie stacionārie fotoradari un 12 Valsts policijas pārziņā esošie pārvietojamie fotoradari, Krapsis vērsa uzmanību, ka ar to nav pietiekami, lai kardināli uzlabotu satiksmes drošību.

“2014.gadā, kad nebija fotoradaru, uz valsts ceļiem gāja bojā 213 cilvēki. Pērn, neskatoties uz diezgan nelabvēlīgajiem rādītājiem, dzīvību zaudēja 148 cilvēki. Tātad izglābtas 65 dzīvības un tas ir būtiski,” norādīja Krapsis.

Kā uzsvēra policijas pārstāvis, lai arī savulaik, kad stacionārie radari bija privātā komersanta īpašumā, daļā sabiedrības bija izveidojies priekšstats par tiem kā peļņas projektu, patlaban tā noteikti nevarot teikt.

Kopš 2015.gada katras mērierīces atrašanās vieta ir rūpīgi izvēlēta, lai mazinātu traģisku negadījumu risku, un radarus noteikti nevar dēvēt par naudas pelnīšanas rīku, viņš sacīja.

“Saprotams, ka radaru uzturēšana prasa arī atbilstošu finansējumu, taču es uzskatu, ka pēc fotoradaru darbības termiņa beigām politiķiem ir jāatrod finansējums, lai radari turpinātu darboties,” norādīja Krapsis.

Viņš gan nenoliedza, ka 2020.gada budžetā jaunu stacionāro fotoradaru uzstādīšanai nauda nav piešķirta. Tāpat nav piešķirts finansējums papildu pārvietojamiem radariem. Zem jautājuma zīmes ir arī turpmākais pilotprojekts par vidējās kustības ātruma radaru darbību uz Tīnūžu šosejas.

Krapsis vērsa uzmanību, ka fotoradaru projekti nenozīmē tikai finansējumu pašu ierīču uzstādīšanai, bet nauda vajadzīga arī radarus apkalpojušo policijas darbinieku pieņemšanai un algošanai. Patlaban, kā zināms, ceļu policijai trūkst darbinieku, viņš norādīja.

“Galvenais mērķis bija par papildu 50 stacionāro un 50 mulāžu projekta ieviešanu, lai varētu nosegt visu Latvijas teritoriju. Tikai pēc šī projekta varētu sākt domāt par papildu pārvietojamo radaru iegādi. Lai uzlabotu satiksmes drošību, ir nepieciešamas investīcijas,” uzsvēra Krapsis.

Valsts policija kopš stacionāro fotoradaru darbības sākuma 2015.gadā kopumā naudas sodos piemērojusi 36 miljonus eiro.

Fotoradari nav biznesa projekts, taču jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus un tā ir valdības kolektīvā atbildība, paziņojumā presei norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ģirģens norāda, ka fotoradaru jautājums vienmēr sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi un tam ir savs iemesls, jo cilvēkiem nav zudusi pārliecība par faktu, ka daudzos gadījumos radari ir uzstādīti nevis negadījumu vietās, bet gan vietās, kur vislabāk ir nopelnīt naudu.

Iekšlietu ministrija kategoriski iebilst pret publiski izskanējušo interpretējumu, ka fotoradari ir biznesa projekts kādam komersantam un drošs avots valsts kases papildināšanai no autovadītāju maciņa, norāda ministrs.

Fotoradara mērķis ir samazināt transportlīdzekļu ātrumu bīstamajos ceļa posmos, samazināt riskus, novērst ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kas pēc statistikas datiem kontrolētajos ceļa posmos arī tiek nodrošināts, skaidro Ģirģens.

Ģirģena kā iekšlietu ministra pozīcija ir skaidra – ceļa posmā, kur tiek uzstādīts fotoradars, tam ir jāpilda satiksmes drošības funkcijas, un radars pēc definīcijas nenes un nedrīkst ģenerēt ienākumus.

Ministrs gan norāda, ka jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus, – vai tās ir policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju algas, vai ekipējuma, transportlīdzekļu, un arī radaru uzturēšanas izmaksas. “Mani neapmierina pozīcija – runāsim par ienākumiem, bet izdevumu pozīcija ir iekšlietu ministra personīgā atbildība,” uzsver Ģirģens.

Ministrs uzskata, ka drošības uzturēšanas izdevumiem jābūt iekļautiem valsts budžeta bāzes izdevumos.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs iepriekš aģentūrai LETA teica, ka patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs. 

Runājot par iepriekš nosprausto mērķi uzstādīt vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas, Trofimovs norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam nav piešķirts un faktiski papildus fotoradaru projekta ieviešana būs jāatliek. “Valdība vasarā pieņēma lēmumu, ka par otrās kārtas atbalstīšanu lems budžeta veidošanas procesā. Budžeta veidošanas procesā papildus fotoradariem naudas piešķiršanu neatbalstīja,” uzsvēra Trofimovs.