“Es domāju, ka mums ir jābūt gataviem pilnīgi visiem scenārijiem,” atbildēja Sprūds uz jautājumu, vai viņš piekrīt to ekspertu viedoklim, kuri uzskata, ka konvencionāls Krievijas iebrukums Baltijas valstīs nav iespējams, bet bīstamākais ir hibrīdapdraudējums.

Sprūds atgādināja, ka

Latvija attīsta savas militārās spējas un virzās uz to, lai ieviestu pretmobilitātes pasākumus uz robežas.

Vienlaikus ir jāatceras, ka esam daļa no alianses un tie signāli, kas ir doti Madrides un Viļņas NATO samitos, ir bijuši ļoti spēcīgi un nepārprotami, lai apturētu jebkādas vēlmes tam, ka Baltijā ir iespēja iegūt kaut vai vienu centimetru.

Savukārt

hibrīdkarš notiek jau šobrīd,

un tas redzams gan kā nelegālā migrācija, gan kā kiberuzbrukumus, gan dezinformācija, gan arī kā uzbrukums kritiskajai infrastruktūrai.

“Skaidrs, ka situācija pasaulē nav vienkārša, un to apliecina arī visi līdzšinējie notikumi. Mums ir jāapzinās, ka mēs dzīvojam globālajā vidē, kurā tiešām ir izaicinājumi, mēs dzīvojam blakus kaimiņam, kas ir izvērsis agresiju pret savu kaimiņvalsti, mēs dzīvojam blakus agresorvalsts satelītvalstij Baltkrievijai, kuras pašpasludinātā vadība pēc būtības ir anektēta.

Protams, mums ir jārēķinās, ka mēs dzīvojam pietiekami izaicinošos apstākļos gan globāli, gan arī reģionāli,” norādīja Sprūds.