EM norāda, ka ministrija martā pirms akcīzes samazinājuma stāšanās spēkā brīdināja, ka nodokļa atlaide var nenonākt pie patērētājiem pilnā apmērā.

Tāpēc EM iesniedza Saeimā Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojektu – mehānismu, kas paredzēja maksājumu gadījumos, kad faktiskā degvielas cena par vairāk nekā 3% pārsniedz objektīvi aprēķinātu orientējošo cenu, kurā ietverts arī akcīzes samazinājums.

Saeima likumprojektu neatbalstīja, tādējādi nozarei raidīja skaidru signālu par uzraudzības mazināšanu, ierobežojot uzraugošās iestādes rīcībā esošos instrumentus efektīvai nozares uzraudzībai un kaitējuma novēršanai.

KP izvērtējums rāda, ka EM bažas bijušas pamatotas – cenās bez atlaidēm atspoguļojās tikai 58-64% no nodokļa samazinājuma.

Pilnas pārneses gadījumā patērētāji būtu ieguvuši ap 20 miljoniem eiro, bet faktiski cenu samazinājums deva ap 12 miljoniem eiro.

Atlikušie aptuveni astoņi miljoni eiro gala cenās nenonāca, tostarp 1,5 miljoni eiro palika valsts budžetā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), jo, cenai pilnībā nesamazinoties, saglabājās lielāka nodokļa bāze, bet līdz septiņiem miljoniem eiro palika degvielas tirdzniecības ķēdē.

Pēc EM aplēsēm valsts akcīzes nodokļa ieņēmumos no mazumtirdzniecības aprīlī-jūnijā nesaņēma ap 17 miljoniem eiro.

Vienlaikus EM vērtējumā galvenais secinājums ir skaidrs jau tagad, ka nodokļu atlaide bez mehānisma, kas nodrošina tās nonākšanu pie patērētāja, savu mērķi sasniedz tikai daļēji.

EM uzskata, ka solidaritātes maksājuma iniciatīvu ir pamats izvērtēt atkārtoti.

Jau ziņots, ka KP secinājusi, ka dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām nodrošināja būtisku ieguvumu patērētājiem, tomēr samazinājuma pārnese uz cenām nebija pilnīga, jo dīzeļdegvielas cenās bez atlaidēm atspoguļojās aptuveni 58-64% no nodokļa samazinājuma.

KP akcīzes nodokļa samazinājuma ietekmi vērtēja, analizējot cenu dinamiku pirms un pēc tā ieviešanas un ņemot vērā citus degvielas cenu ietekmējošos faktorus.

Analīzē pamatā izmantoti dati par periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 22. jūnijam.

KP secināja, ka visā akcīzes nodokļa samazinājuma periodā dīzeļdegvielas pilona cenas nodokļa samazinājuma rezultātā bija vidēji par 4,95 centiem litrā zemākas nekā tās būtu tad, ja akcīzes nodokļa samazinājums nebūtu ieviests.

Tas atbilst aptuveni 58% pārnesei no akcīzes nodokļa samazinājuma uz gala patērētāju cenām.

KP arī konstatēja, ka akcīzes nodokļa samazinājuma pārneses apmērs laika gaitā nebija vienmērīgs.

Visizteiktākais cenu samazinājums bija novērojams pirmajā nedēļā pēc akcīzes nodokļa likmes samazināšanas.

Turpmākajā periodā efekts mazinājās un no 2026. gada 6. aprīļa stabilizējās aptuveni 4,52 centu litrā jeb 53% apmērā no paredzētā nodokļa samazinājuma.

Tātad sākotnējā cenu reakcija bija spēcīgāka, nekā noturīgais efekts turpmākajās nedēļās, secināja KP.

Sintētiskās starpību starpības novērtējums uzrādīja aptuveni 61-64% pārnesi atkarībā no analīzē ietvertā perioda pirms nodokļa samazinājuma.

KP skaidro, ka šie rezultāti ir līdzīgi galvenās paneļdatu regresijas rezultātiem un apliecina, ka secinājumi nav būtiski mainīgi atkarībā no izvēlētās metodes vai analīzes perioda.

Kopumā KP veiktā ekonometriskā analīze liecina, ka akcīzes nodokļa samazinājums no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām nodrošināja būtisku ieguvumu patērētājiem, tomēr samazinājuma pārnese uz pilona cenām nebija pilnīga, jo dīzeļdegvielas pilona cenās atspoguļojās aptuveni 58-64% no nodokļa samazinājuma.

KP uzsver, ka nepilnīga akcīzes nodokļa samazinājuma pārnese uz pilona cenām pati par sevi nenozīmē, ka mazumtirgotāji ir palielinājuši to piemērotos uzcenojumus.

KP rīcībā esošie dati liecina, ka uzcenojumi kopumā saglabājās relatīvi stabili, līdz ar to daļa nodokļa samazinājuma varēja rezultēties arī, piemēram, lielāku vai ilgāku atlaižu veidā, kas šajā novērtējumā netika atsevišķi analizēts.

KP turpinās degvielas un LPG tirgus uzraudzību līdz 2026. gada beigām.

Turpmākajā darbā KP vērtēs degvielas mazumtirdzniecības uzcenojumu dinamiku, akcīzes nodokļa samazinājuma pārnesi uz dīzeļdegvielas cenām, kā arī noslēgs LPG tirgus izvērtējumu un pabeigs degvielas vairumtirdzniecības līmeņa analīzi.

Gala tirgus uzraudzības ziņojumu KP plāno publicēt 2027. gada februārī.