Iniciatīvu par bargākiem sodiem sagatavojusi Braukšanas instruktoru biedrība, kura savā pieteikumā atzīmē, ka jebkurš transportlīdzekļa vadītājs, kurš sēžas pie transportlīdzekļa stūres alkohola ietekmē, ir drauds sabiedrībai. Viņuprāt, šāda rīcība kritiski apdraud citus satiksmes dalībniekus.

Pieteikumā minēts, ka sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir atkarīgs no izelpā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācijas lieluma. Soda veidi un apmēri par šāda veida pārkāpumiem ir noteikti Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam 34 naudas soda vienību apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 1200 eiro līdz 2000 eiro, un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Statistika liecinot, ka šie soda mēri tomēr neattur autovadītājus no pārkāpuma un daudzi turpina izvēlēties braukt reibumā.

Biedrība piedāvā veikt izmaiņas sodu sistēmā autovadītājiem, kuri sēdušies pie stūres divu promiļu un vairāk alkohola reibumā, paredzot pašreizējo sodu papildināt ar tiesību atņemšanu, liedzot iespēju tās pēc noteikta laika atgūt, kā arī piespriest sabiedriskos darbus. Atsevišķos gadījumos, ja autovadītājs bijis pie stūres alkohola reibumā, tad pienāktos arī reāls cietumsods, piemēram, ja cilvēks ir bez autovadītāja tiesībām.

Viņuprāt, tas palīdzētu efektīvāk sasniegt valstī izvirzīto mērķi par drošu ceļu satiksmi un atturētu transportlīdzekļu vadītājus sēsties pie transportlīdzekļa alkoholisko dzērienu reibuma stāvoklī. Sodiem ir jābūt tādiem, lai tie nav tikai naudassodi, kas acīmredzami neaptur autovadītājus sēsties pie stūres dzērumā, bet gan tādiem, kas pārkāpējam radikāli ietekmētu turpmāko dzīvi, uzskata parakstu vākšanas iniciatori.

Pieteikumā minēts, ka alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis par 57%, bet tajos cietušo skaits – par 18%. Kaut bojā gājušo skaits pēdējā desmitgadē ir samazinājies divas reizes, alkohola reibumā 2020.gadā izraisītie ceļu satiksmes negadījumi ar letālām sekām beigušies septiņiem cilvēkiem, cietuši ir 266, un kopējais negadījumu skaits ar autovadītājiem, kuri vadījuši automobili alkohola reibumā, bija 733 gadījumi.

Savukārt 2021.gada pirmajos piecos mēnešos alkohola reibumā pieķerto autovadītāju skaits pieauga par 2% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1428 gadījumus, informē Braukšanas instruktoru biedrībā.

Tikmēr iniciatīvu par kriminālatbildības ieviešanu sagatavojis Jānis Neimanis, aicinot pastiprināt atbildību par braukšanu dzērumā, lai samazinātu dzērājšoferu izraisītās traģēdijas un ciešanas līdzcilvēkiem un sev pašiem.

“Laiks ir pierādījis, ka administratīvā soda celšana par braukšanu reibumā nedarbojas, un dzērājšoferi turpina braukt, kā braukuši, apdraudot sevi un, pats galvenais, citus. Kriminālsods un reāla brīvības atņemšana liks dzērājšoferiem nopietnāk apdomāt savu bezatbildīgo rīcību,” uzskata parakstu vākšanas iniciators.

Pēc viņa domām, ar šo grozījumu ieviešanu sabiedrība iegūtu drošāku satiksmi, atbildīgākus tās dalībniekus un mazāk ceļu satiksmes negadījumu izraisīto ciešanu.

LETA jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Krimināllikumā, kuros piedāvāts ieviest kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Grozījumus iesniedza opozīcijas deputāti Kaspars Ģirģens (R), Ēriks Pucens (R), Ramona Petraviča, Ļubova Švecova (LPV) un Māris Možvillo (PCL).

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Ģirģens, šie grozījumi sagatavoti pēc nesen notikušās letālās traģēdijas Rīgā, kur uz gājēju pārejas dzērājšoferis notrieca ģimeni. Parlamentārieši rosina par attiecīgo pārkāpumu sodīt ar brīvības atņemšanu, tajā skaitā īslaicīgi, vai probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

“Jebkurš transportlīdzekļa vadītājs, kurš sēžas pie transportlīdzekļa stūres alkohola ietekmē, ir drauds sabiedrībai. Šāda rīcība apdraud gan pašu transportlīdzekļa vadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus,” uzsver Ģirģens.

Deputāts norāda, ka 2021.gadā rosināja noteikt citus ierobežojumus transportlīdzekļu vadītājiem, lai “izskaustu vēlmi” sēsties pie stūres dzērumā – samazināt atļauto alkohola daudzumu transportlīdzekļa vadīšanai līdz nullei vai 0,2 promilēm – kas gan netika atbalstīts.

Par kriminālatbildības ieviešanu par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē tika runāts pagājušā gadā, tomēr konkrēti lēmumi netika pieņemti, pauž deputāts. Parlamentārieši likuma grozījumus virza ar mērķi, ka panāks ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos.

Kā ziņots, 9.janvārī Pļavniekos automašīnas “Mercedes-Benz” vadītājs uz regulējamas gājēju pārejas uzbrauca trīs gājējām – divām pieaugušām sievietēm un astoņas gadus vecai meitenei. Vissmagākās traumas guva meitene, kura pēc negadījuma slimnīcā nomira.