Tīmekļa izdevums “Politico” šonedēļ vēstīja, ka Kulbergs vēlas, lai Brisele piešķirtu 7 miljardus eiro Krievijas kara radīto militāro un ekonomisko izmaksu segšanai.

Politiķis aģentūrai LETA klāstīja, ka Latvijas prasība nav šos 7 miljardus iegūt papildus. Pēc premjera teiktā, tā esot starpība, proti, Saeima ar likumu ir noteikusi aizsardzības finansējumu vismaz 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), sākot no 2027. gada, savukārt vidusmēra Eiropas valsts tērēs būtiski mazāk, sekojoši veidojas starpība, sprieda Kulbergs. Septiņos gados šie 7 miljardi eiro būtu aptuveni 1,8% no Latvijas prognozētā IKP, skaitīja premjers.

Kulbergs pauda, ka draudu atturēšana pie Latvijas robežas ir visas Eiropas ieguvums. “Ja robeža turas, drošāka kļūst arī Bavārija vai citi Eiropas reģioni, neatkarīgi no tā, vai Bavārija par to maksā. Kad ieguvumi ir kopēji, bet izmaksas teritoriāli koncentrētas, rezultāts vienmēr ir viens: nepietiekams ieguldījums,” uzskata premjers.

Viņš piebilda, ka arī “tirgus cena Latvijas parādam” ir augstāka tieši tāpēc, ka Latvija atrodas pie robežas, līdz ar to valsts maksā visaugstāko procentu likmi par ieguldījumiem, kas mazina riskus visai Eiropas Savienībai (ES). Kulbergs uzskata, ka tā ir fundamentāla tirgus nepilnība un iemesls, kāpēc ar aizdevumiem vien situācija nav risināma.

Kulbergs vērtēja, ka ikkatrs eiro, kas ieguldīts nocietinājumos pie robežas, nopērk vairāk atturēšanas nekā eiro, kas iztērēts 1500 kilometrus uz rietumiem no šīs robežas. “Ja Eiropa vēlas maksimālu drošību par katru iztērēto eiro, tā tā ir jāpērk tur, kur ir robeža. Šis nav lūgums pēc solidaritātes. Tas ir priekšlikums par efektīvāko kapitāla izvietojumu,” sprieda politiķis.

Viņš stāstīja, ka lielākā daļa iztērētās naudas atgriežas Rietumos kā bruņojuma un tehnikas iepirkumi Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Spānijā. Latvija tikai uzņemas parādu, bet Rietumeiropas valstis saņem pasūtījumus, atzīmēja Kulbergs un uzsvēra, ka runa neesot par kādu naudas pārvedumu uz Latviju, bet par Eiropas sabiedriskā labuma iegādi.

Pēc Kulberga paustā, 7 miljardi ir aptuveni 0,4% no piedāvātā gandrīz 2 triljonu eiro Eiropas budžeta un 5,3% no aizsardzībai un kosmosam paredzētā 131 miljarda eiro. Uz 449 miljoniem eiropiešu tie ir 2,23 eiro gadā. “Viena kafija reizi gadā,” rēķina premjers. Savukārt tā pati summa uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir aptuveni 540 eiro gadā.

Latvijas politiķis vērtēja, ka mūsu valsts pašlaik faktiski daļu ieguldījumu aizsardzībā paņem uz parāda vai faktiski no Latvijas skolām, slimnīcām un pensijām. Viņš izcēla, ka Latvijas parāds jau tagad pieaug no 47% no IKP 2025. gadā līdz vairāk nekā 54% šīs desmitgades beigās.

“Eiropa var maksāt par savu robežu eiro. Vai arī Latvija samaksās ar cilvēkiem,” komentēja Kulbergs.

Kulbergs arī uzsvēra – ja ES nespēj atrast 2,23 eiro uz iedzīvotāju gadā, jautājums vairs nav par to, vai Latvija spēj atļauties 5% no IKP. Jautājums esot par to, ko praksē nozīmē līguma par ES 42. panta 7. punkts. Konkrētais punkts nosaka, ka gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu. Tas neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.