Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka augstākie ienākumi pagājušajā gadā bija Rīgā, kur tie sasniedza 860 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Pierīgā tie bija 845 eiro, Zemgalē – 664 eiro un Kurzemē – 634 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Savukārt zemākie ienākumi bija Vidzemē – 601 eiro un Latgalē – 536 eiro mēnesī.

Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 777 eiro mēnesī, bet laukos – 651 eiro mēnesī.

Dati arī liecina, ka pāriem ar trim vai vairāk bērniem ienākumi gada laikā pieauga par 23% – no 508 eiro līdz 625 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Pārējām mājsaimniecībām ar bērniem ienākumi auga lēnāk.

Pāriem ar vienu bērnu ienākumi palielinājās par 7% – no 788 eiro līdz 843 eiro mēnesī, pāriem ar diviem bērniem – par 6,8% jeb no 646 eiro līdz 690 eiro mēnesī, bet mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – par 4,3% jeb no 507 eiro līdz 529 eiro mēnesī.

Vienas personas mājsaimniecībām ienākumi pieauga par 5% – no 766 eiro līdz 804 eiro mēnesī.

Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi pieauga par 11,8% un personām līdz 64 gadu vecumam – par 4,2%.

Pērn ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem, proti, pensijām, pabalstiem uncitiem budžeta maksājumiem. Ienākumi no algota darba palielinājās par 11,6% – no 458 eiro līdz 511 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Savukārt saņemto sociālo transfertu summas pieauga lēnāk – par 6,2% jeb no 177 eiro līdz 188 eiro mēnesī.

Gada laikā ienākumi no sociālajiem transfertiem straujāk pieauga vientuļajiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – par 13,3% jeb no 443 eiro līdz 502 eiro mēnesī, kā arī pāriem ar trim vai vairāk bērniem – par 19,6% jeb no 112 eiro līdz 134 eiro mēnesī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka tas saistāms ar valsts atbalsta pasākumiem, palielinot ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmēru, indeksējot pensijas.

Pērn 69% no Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 25,4% – sociālie transferti, bet 5,6% – pašnodarbināto un citi ienākumi.

2022.gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 262 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1592 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 461 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 869 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).

Visstraujāk ienākumi auga mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, proti, pirmajā un otrajā kvintiļu grupā. Šīm mājsaimniecībām ienākumi palielinājās attiecīgi par 12,9% un 11,9%. Pārējām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk.

Lai gan turīgākajām (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām ienākumi kāpa lēnāk nekā pārējām mājsaimniecībām, ienākumu nevienlīdzība joprojām saglabājās augsta, norāda statistikas pārvaldē, piebilstot, ka 2022.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kamēr 2021.gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes.

Džini koeficients pērn bija 34%, bet 2021.gadā – 34,3%.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība.

Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2021.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (38,4%) un Lietuvā (36,2%).

Arī kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Līdzīgi kā Džini koeficients arī kvintiļu attiecību indekss augstāks bija tikai Bulgārijā (7,3) un Lietuvā (6,4).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2023.gada iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kas tika veikta no 31.janvāra līdz 17.jūlijam. Aptaujā piedalījās 10 200 respondentu vecumā no 16 gadiem no 5800 mājsaimniecību.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Savukārt Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība, proti, visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi, bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.