Bērzē pie Līvbērzes ūdens līmenis kopš februāra beigām cēlies jau par divarpus metriem, tomēr tas saglabājas metru zemāks par šā gadsimta lielāko palu – 2010. gada pavasara – maksimālo atzīmi.

Ūdens līmenis turpina paaugstināties arī Svētē un citās Lielupes pietekās. Lielupē ūdens līmeņa kāpums līdz šim bijis mērens – vidēji 20-40 centimetri kopš februāra beigām, pie Staļģenes upes līmenis kāpis par vairāk nekā pusmetru.

Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis pazeminās, vietām pat strauji. Upes turpina attīrīties no ledus. Bārtā pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlies par diviem metriem un turpina pakāpeniski augt. Ventā daudzviet saglabājas ledus sega, Ventas rumba lielākoties atbrīvojusies no ledus, ūdens līmenis upē galvenokārt turpina paaugstināties.

Latvijas austrumu daļā lielākais ūdens līmeņa pieaugums līdz šim reģistrēts Aiviekstē pie Lubānas – par 1,2 metriem kopš februāra.

Vidzemes un Latgales upēs ūdens līmenis līdz šim paaugstinājies mazāk nekā Kurzemē un Zemgalē, Daugava pagaidām ir mierīga. Vidzemes ziemeļrietumu daļā, kur sniegs praktiski nokusis, ūdens līmenis upēs ir stabils vai lēnām pazeminās.

Hidrologi norāda, ka šopavasar ledus uzlūšana ir apgrūtināta, jo ledus ir biezs. Ledus iešanas laikā veidosies sastrēgumi, kas izraisīs ūdens līmeņa kāpumu augšpus tiem.

Tuvākajā nedēļā Latvijā būs pārsvarā sauss laiks un gaisa temperatūra brīžiem pakāpsies virs +10 grādiem, valsts lielākajā daļā izkusīs atlikušais sniegs. Gaidāms straujāks ūdens līmeņa kāpums Gaujas un Daugavas baseina upēs.