Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības.

Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka “Elektronisko sakaru likums” un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus.

Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks, tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam skaidroja, ka komisija nolēma vērsties pie Ministru kabineta un Satiksmes ministrijas ar aicinājumu izmantot likumā paredzētās tiesības Ministru kabinetam noteikt zināmas prasības arī drošībai, kas attiecas uz sakaru nepārtrauktību.

SM šonedēļ pie sevis uz sanāksmi izsauca mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējus. Pārrunās izskanējis arī piedāvājums uz sakaru torņiem izvietot lādējamās baterijas, kas varētu darboties nevis dažas stundas, bet vienu vai pat divas diennaktis.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda, ka ir izstrādāts algoritms, kā rīkoties objekta, kas ir daļa no kritiskās infrastruktūras, apsaimniekotājiem.

Ministrs cer, ka mobilo sakaru operatori savus pienākumus attiecībā uz sakaru nodrošināšanu pilda godprātīgi, “jo skaidrs, ka sakaru nodrošināšana jebkuru krīžu apstākļos ir absolūti kritiska, un nepārtrauktība ir centrālais parametrs, pēc kā būtu jāvadās”.

Mobilo sakaru operatori neiebilstot pret ieteikumiem stacijas nodrošināt ar krietni vairāk uzlādes baterijām. Virspusēji aprēķini liecina, ka

šādas investīcijas katram no operatoriem varētu izmaksāt pat vairākus desmitus miljonu eiro.

Savukārt apraides iekārtas, kas izvietotas uz, piemēram, baznīcu torņiem vai ēku jumtiem, nespētu noturēt akumulatoru blokus vai ģeneratorus.

Uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte skaidro, ka pamatā elektronisko sakaru tīklu nav paredzēts ilglaicīgi darbināt ar šādiem palīglīdzekļiem.

Elektronisko sakaru tīkls pamatā darbojas, ja ir elektroapgāde, līdz ar to īslaicīgā situācijā šādus līdzekļus var pielietot, bet to nevar uzskatīt par pastāvīgu risinājumu.

Uzņēmuma “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola norāda, ka operatori ir atkarīgi no trešās puses AS “Sadales tīkls”, kas šajā situācijā elektrības padevi atjaunoja 48 stundu laikā.

Uzņēmuma “Tele 2” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs un ilgtspējas koordinators Oskars Fīrmanis uzsver – jo aktīvāk elektrības gaisvadu līnijas tiek pārvietot zem zemes, jo stabilāks kļūst elektrības tīkls un arī mobilo sakaru tīkls.

Viņaprāt, gadu laikā mobilo sakaru tīkls minētā iemesla dēļ ir kļuvis stabilāks un vētru laikā sakari vairs netiek traucēti ļoti lielam lietotāju skaitam.

Saulīte gan piekrita, ka, piemēram, militāra apdraudējuma gadījumā dažas stundas vairs nav arguments. “Tur ir jautājums par to, cik ilgi darbojas, ja ir elektrības pārrāvums uz vairākām dienām. Tas nozīmē, ka šobrīd mēs neesam tam gatavi?” retoriski vaicāja LMT pārstāve.

Viņasprāt, labākais risinājums būtu sanākt kopā visām iesaistītajām pusēm, jo tas nav stāsts tikai par elektrību vai elektroniskajiem sakariem. Tas stāsts ir arī, piemēram, par degvielu vai cilvēkresursiem, kas ir atbilstoši apmācīti, lai plašā mērogā varētu rīkoties un darboties ārkārtas apstākļos.

Saulkrastu mērs Normunds Līcis atzīst, ka civilās aizsardzības mācībās līdz šim trenēti scenāriji, ka krīžu vai nelaimju gadījumos saziņa ar dienestiem notiek mobilo sakaru tīklā.

Tomēr oktobra vētrā pieredzētais parāda, ka būtu jādomā arī par plānu B, ja mobilo sakaru drošībai uzticēties nevar.