Ar likumu grozījumiem iecerēts ieviest principu, ka parāds seko dzīvoklim.

Tas nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem.

Ekonomikas ministrija grozījumus rosinājusi, lai, paplašinot Civillikumā ietvertās reālnastas institūtu, noteiktu likumiskas reālnastas ieviešanu saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Iecerēts noteikt, ka regulāri maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, samaksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā ir katrreizējā dzīvokļa īpašnieka pienākums.

Izmaiņas rosinātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai.

Ņemot vērā iecerēto, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.

Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai.

Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.

Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.

Plānots, ka parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu.