Apakškomisijas deputāti, uzklausot lauksaimnieku organizāciju, tirgotāju un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjus, secināja, ka ieguvumu no 5% PVN likmes saglabāšanas ir vairāk nekā zaudējumu.

“Lēmām aicināt FM un finanšu ministru vēlreiz izvērtēt ieceri nākamā gada budžetā paaugstināt PVN likmi mūsu dārzeņiem, ogām un augļiem un tomēr saglabāt līdzšinējo samazināto likmi,” pauda Ēnu ekonomikas apakškomisijas priekšsēdētaja Linda Matisone (AS).

Apakškomisijas sēdē biedrības “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems skaidroja, ka laikā, kamēr tika piemērota 5% PVN likme, no tirgus ir pazuduši negodīgie tirgotāji, PVN karuseļu shēmu veidotāji, kā arī tie, kas kaimiņvalstu produkciju uzdod par Latvijas augļiem un dārzeņiem.

Jaunzema ieskatā, atgriežoties pie 21% PVN likmes, negodprātīgi strādājušie tirgotāji atgriezīsies tirgū. Jaunzems sacīja, ka PVN karuseļu shēmu veidotājiem karuseļu veidošana sāk kļūt interesanta un izdevīga jau no 7-8% PVN likmes.

Savukārt biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons deputātus informēja, ka pēc 5% PVN likmes ieviešanas augļu un dārzeņu audzēšanas nozarē par 10% augusi legālā nodarbinātība, par 16% audzis nodokļu maksātāju skaits, bet par 39% pieaudzis kopējais nozares nomaksātais nodokļu apjoms.

Trons pauda viedokli, ka, atgriežoties pie 21% PVN likmes, nozare atkal “aizies ēnu ekonomikā”. Trona ieskatā mazie ražotāji pilnībā vai daļēji izvēlēsies ēnu ekonomikas ceļu.

ZM un lauksaimnieku organizāciju apakškomisijas sēdei kopīgi sagatavotajā prezentācijā bija teikts, ka laikā no 2017.gada, kad uz laiku tika ieviesta 5% PVN likme, līdz 2022.gadam augļkopības un dārzeņkopības platības kopumā augušas par 5%, saražoto produktu vērtība augusi par 46%, bet eksporta vērtība par 77%.

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone informēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare kopumā aug straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES). Sešos gados dārzeņu izlaides vērtība augusi par 25%.

Jansone atzina, ka šajā laika posmā arī imports audzis par 23%, bet tas galvenokārt noticis uz kartupeļu, pupiņu un citu pākšaugu rēķina. Jansone skaidroja, ka kartupeļu imports audzis tādēļ, ka samazinājušās kartupeļu audzēšanas platības, jo samazinājies pieprasījums pēc pārtikas kartupeļiem, savukārt pupiņu un citu pākšaugu importā dominē reeksports.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins apakškomisijas sēdē oponēja, ka pēdējos gados augļkopības un dārzeņkopības attīstības tempi bijuši lēnāki nekā lauksaimniecībai kopumā.

FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozare Latvijā stagnē un tās īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijas apjomā krītas. Tāpat Šņucins norādīja, ka produkcijas cenu nevar regulēt ar nodokli, to nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šņucins uzsvēra, ka ne vienmēr augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki nekā Igaunijā un Lietuvā, kur saglabāts 21% PVN.

Šņucins piebilda, ka FM rīcībā nav datu par ēnu ekonomikas īpatsvaru vienā tik mazā apakšnozarē kā augļkopība un dārzeņkopība, taču uzsvēra, ka nav būtisku atšķirību starp lauksaimniecības nozarēm, turklāt augļkopības un dārzeņkopības nozarē joprojām ir vienas no zemākajām algām lauksaimniecībā.

Jau ziņots, ka savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par samazinātā PVN augļiem, dārzeņiem un ogām saglabāšanu. Iniciatīva tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā.

Tāpat vēstīts, ka koalīcija pirmdien, 30.oktobrī, vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi.

Tā kā vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Vienlaikus Siliņa iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku, nākamā gada budžetā nozarei atvēlot trīs miljonus eiro.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.