Komisija uzdeva MK divu nedēļu laikā sniegt atbildes par īstermiņa pasākumiem iedzīvotāju atbalstam ziemas periodā un ilgtermiņa risinājumiem saprātīgu un samērīgu elektrības tarifu noteikšanai.

AS ieskatā ir būtiski sniegt nekavējošu atbalstu iedzīvotājiem ziemas periodā, kad būšot lielākais izmaksu pieaugums, paralēli izstrādājot ilgtermiņa risinājumus saprātīgu un samērīgu elektrības tarifu noteikšanai, komisijā norādīja iniciatīvas autors Andris Kulbergs (AS).

Tāpat AS uzskata, ka šodien Ministru kabineta atbalstītais lēmums četrus mēnešus sniegt atbalstu mājsaimniecībām, sedzot elektroenerģijas pārvades tarifa daļu, vien daļēji risina sasāpējošo jautājumu.

AS deputāts pauda, ka Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) piedāvātā atbalsta pakete nav pietiekama, jo paredz atbalstu tikai četrus mēnešus līdz nākamā gada 1. janvārim.

AS priekšlikumi paredz pagarināt atbalsta periodu līdz apkures sezonas beigām 1. aprīlī un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, ietverot 1 fāzes 16 ampēru pieslēgumus.

Šādi pieslēgumi ir vairumam mazaizsargāto iedzīvotāju, tajā skaitā pensionāriem, norāda partiju apvienība.

AS rosina sagatavot normatīvos aktus, lai sešu mēnešu periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 1. aprīlim sniegtu elektrības sadales tarifu atbalstu visām Latvijas mājsaimniecībām, kas samazinātu izmaksas par “Sadales tīkla” tarifu par 50%, izdevumus sedzot no AS “Latvenergo” peļņas.

AS priekšlikums paredz līdz 2023. gada 1. decembrim izstrādāt speciālu aizsargāto lietotāju tarifa metodiku un paplašināt esošo aizsargāto lietotāju loku, iekļaujot tajā visas sabiedrības grupas, kurām draud enerģētiskās nabadzības risks.

Tāpat līdz 2023. gada 1. decembrim sniegt risinājumu mikroģenerācijas (saules paneļi) klientiem ar palielināto pieslēguma maksu. AS norāda, ka cilvēki, veicot investīcijas, paļāvās uz noteiktiem valsts garantētiem ilgtermiņa noteikumiem.

AS rosina līdz 2023. gada 31. oktobrim izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot peļņas (kapitāla atdeves) ierobežojumus pārvērtētiem AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” aktīviem.

AS deputāti rosina veikt visaptverošu analīzi par AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” apvienošanu vienā uzņēmumā, kas AS ieskatā došot būtiskus ietaupījumus izmaksās un ļaus ilgtermiņā efektīvāk izmantot resursus tīkla attīstībai.

AS piedāvā līdz 2023. gada 1. decembrim iesniegt Saeimā ziņojumu ar priekšlikumiem mazināt birokrātiskus šķēršļus enerģētikas projektu īstenošanai.

Tāpat priekšlikums paredz līdz 2023. gada 1. decembrim izvērtēt AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls” tarifu izlīdzināšanas iespēju elektrības ražotājiem un patērētājiem, tādējādi samazinot kopējo tarifu slogu patērētājiem.

AS rosina Ministru kabinetam, gatavojot budžeta projektu, paredzēt, ka lielāko daļu no AS “Latvenergo”, AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” dividendēm izlieto sistemātiskam energoefektivitātes atbalstam.

Tāpat komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, ar ko iecerēts noteikt terminētus atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.

Atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli mēnesī ir 30 un vairāk procentu no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificēs īpaša sistēma. Sistēma vienuviet apkopos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēs pieejamo informāciju. Likumprojekta autori norādīja, ka sistēma šobrīd jau tiek izstrādāta.

Atbalsts paredzēts par energoresursiem, ko mājsaimniecība saņem centralizēti – elektroenerģija, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija -, kā arī decentralizētiem apkures risinājumiem, piemēram, malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai. To plānots piešķirt situācijās, kad biržā tiks konstatēts ārkārtējs energoresursu cenas pieaugums. Cenām, atgriežoties normas līmenī, atbalstu automātiski pārtrauks.

Plānots, ka atbalstu centralizētajiem energoresursiem piemēros elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji. Decentralizētajiem lietotājiem atbalstu sniegs pašvaldības. Sniegto atbalstu iecerēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, skaidroja Klimata un enerģētikas ministrija.