Saskaņā ar nesen izvirzītajiem Izglītības ministrijas (IZM) kritērijiem universitāšu statusam neatbilst Daugavpils un Liepājas augstākās mācību iestādes. Tādu piedāvājumu izteikusi darba grupa, kuras priekšgalā ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Izglītības ministrijas direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone “Kurzemes Vārdam” skaidro, ka jaunie kritēriji paredz vismaz 4000 studentu. Universitātei ik gadu jāpiešķir doktora grādi jomās, kurās tā atbilst starptautiskām prasībām, kā arī jāpierāda sava zinātniskā darbība ar starptautiski atzītām publikācijām. “Taču šie kritēriji nav akmenī kalti. Mēs izvērtēsim katru kritēriju kontekstā. Ja institūcija uzrāda augstākus rādītājus citos kritērijos, tad sarunas procesā varam izpētīt šo kritēriju savādāk.” Dace Jansone skaidro, ka šis ziņojums ir tikai pirmā versija, kas iesniegta apspriešanai. Līdz 10. janvārim IZM gaida universitāšu rektoru komentārus un viedokļus, pēc kuriem tālāk tikšot izvirzīta ziņojuma nākamā redakcija.

“Uz šo jautājumu jāskatās plašākā perspektīvā, arī starptautiskā kontekstā. Kas ir universitāte, kas – augstskola. Ir jābūt atbilstošiem rādītājiem, lai noturētu savas pozīcijas attiecīgajā statusā. Sarunas par augstākās izglītības institūcijām aizsāktas jau pirms pāris gadiem,” skaidro IZM pārstāve.

Liepājas Universitāte savus komentārus “Kurzemes Vārdam” sniegs līdz janvāra vidum. “Pagaidām par šo jautājumu nevaram diskutēt, tā kā vēl nekas nav zināms,” skaidro mācību iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

Iepriekš Liepājas Universitātes rektore Dace Markus “Latvijas Avīzei” uzsvēra: ”Zaudēt universitātes statusu nelielā studentu skaita dēļ ir sāpīgi un pazemojoši, skaidri zinot, ka iedzīvotāju skaits Latvijā ir būtiski samazinājies. 

Izstrādājot koncepciju par augstskolu tipoloģiju, nevienā no darba grupām netika iekļauts ne Liepājas, ne Daugavpils Universitātes pārstāvis, tādēļ neticu arī solījumam par esošo nosaukumu saglabāšanu.

Nosaukumu maiņas dēļ nemainīsies augstākās izglītības iestāžu skaits, tātad tā nav resursu konsolidācija. Mēs iesakām nevis turpināt sadrumstalot resursus, bet tos apvienot.

Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir ideja par spēcīgas Kurzemes universitātes izveidi, šo domu atbalsta arī Liepājas pilsētas vadība. Liepājā darbojas daudzas augstskolu un koledžu filiāles, iespējams arī veidot vismaz konsorciju ar Ventspils Augstskolu.

Drosme mums ir, bet vajadzīga politiskā griba, lai nevis bremzētu abās universitātēs sākto, bet attīstītu augstāko izglītību, veidojot spēcīgu universitāti.”