Vietu, kur māksliniekiem izrādīt savu radošo veikumu jeb uzgleznoto, izveidoto, uzausto utt., ir vairākas, pēdējos gados pat atvērušās jaunas, un mākslinieki par to priecājas.

Liepājas muzejs, koncertzāle “Lielais dzintars”, Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”, Liepājas Latviešu biedrības nams, galerija “Romas dārzs”, mākslas salons “Ludviķis”. Tik daudz kultūrtelpu, kur baudīt gleznojumus, dekoratīvi lietišķo mākslu, fotogrāfiju, funkcionālo dizainu utt.

Kas labs ir skatāms tagad? Koncertzālē “Lielais dzintars” Ulda Brieža fotoizstāde “Brīvam būt”, skatītājuprāt, veiksmīgi aizpilda izaicinošo telpas plašumu un ir pašpietiekama izpildījumā.

Viņu vērtējumā,

dažkārt izstādes vienkārši izšķīst koncertzāles apjomā un kļūst stipri pakārtotas apkārtējai  telpai.

Noskaņu raisoši ir fotostudijas “Fotast” uzņēmumi izstādē “65” Liepājas muzejā.

Acis lutina LMMDV izstāžu zālē redzamā tautas lietišķo mākslas studiju izstāde “MĒS Liepājā”, kurā eksponēti aizvadītajos Dziesmu svētkos uz Rīgu aizvestie amatu meistaru darinājumi.

Interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” redzamas Viktorijas laika greznumlietiņas no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.

Interjera muzeja vadītāja Ieva Dzintare, kas gan tagad devusies ilgākā atvaļinājumā brīnišķīga iemesla dēļ, novērojusi, ka pievienojas vietējās kafejnīcas, kur to interjeros tiek izstādīti atsevišķu autoru darbi, tirdzniecības centri un pilsētas bibliotēka, kura gan centrālajā ēkā, gan savās filiālēs ik pa laikam piedāvā neliela formāta vizuālu vai tematisku darbu atspoguļojumu.

Kā daudziem zināms, vasaras periodā ir Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences.

Izstāžu kvalitātes un pasniegšanas veida gradācija ir pārstāvēta no amatieriskiem līdz pat ļoti pārdomātiem un kuratoru vadībā veidotiem izstāžu projektiem, vērtē I. Dzintare.

Īsts mākslas gardēdis zinās, kur savu kvalitātes mērauklu apmierināt, savukārt nejaušam garāmgājējam tas nebūs tik būtiski un pat pamanāmi.

Pozitīvi vērtējams, ka viņa ikdienas telpā vispār ienāk kāda veida vizuālā māksla un, iespējams, kaut uz mirkli piesaista uzmanību mākslas jomai.

Jaunam mēnesim sākoties, vērts pārskatīt izstāžu piedāvājumu, jo bieži vien esošās ekspozīcijas nomaina jaunas. Lai piesaistītu uzmanību, izstāžu veidotāji tiešām aicina māksliniekus ar vārdu, un bieži tie ir viesi no citām pilsētām.

Atklāšanas brīdis izvēršas par maziem svētkiem – ar muzikāliem priekšnesumiem, saviesīgām runām, vīnu, gardām uzkodām. Runājot par pēdējām divām – tas piesaista arī publiku, kas vēlas bez maksas iemalkot un ieturēties.

Tomēr šī tendence vairs neesot tik izplatīta kā pirms kovida.

Cilvēki grib socializēties, un atnākot viņi ir sabiedrībā, jūtas piederīgi kultūras auditorijai, ja arī konkrētais mākslinieks vai izstāde ir tikai sekundārs notikums.

Bet droši veriet kultūrtelpu durvis! Tas ir piedzīvojums visām maņām. Kas vēl vairāk kairinātu? Laikmetīgie formāti!

Ar to iet visgrūtāk, atzīst mākslas izstāžu veidotāji. Pirmkārt, šāda satura izstādes nav tik vienkārši skaidrojamas. Otrkārt, no laikmetīgajām formām gluži vienkārši baidās, un ne tikai Liepājā.

Tā mēdz būt runga ar diviem galiem. Jo bieži vien laikmetīgo izstāžu saturam ir tikai ārējā forma, bet nav no mākslinieka puses pievienotā – sevi attaisnojošā satura.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.