Šim bērnam ir paveicies, jo varēja piedzīvot atstumšanu, nejēdzīgus komentārus, ņirgāšanos…

Ja skolā bērns jūtas labi, tad vismaz uz četrinieku mācīsies. Bet, ja slikti, – tad par to, ka nākt un ik dienu uzturēties vietā, ko faktiski ienīst, nevar būt ne runas.

Izglītības pārvalde vēsta, ka pērn kopumā visās skolās 9. klasēs mācījās 754 skolēni, pamatskolu nepabeidza 58 jaunieši. Tātad – ap astoņiem procentiem.

Seši no tiem Liepājā vairs skolās klātienē nemācās. Vai nu pārgājuši tālmācībā vai izbraukuši no valsts.

Saprotot, ka nāksies vēlreiz atkārtot 9. klasi, ne visi jaunieši palikuši savās izglītības iestādēs.

Pārgājuši, piemēram, turp, kur ir draugi vai labi paziņas, jo pusaudžiem ir svarīgi būt kopā ar citiem sava vecuma bērniem.

Skolās nav ilūziju par to, ka nu visi caurkritušie šovasar varēs “izlaisties”. Sak’, mācība bijusi, otru reizi tādu kļūdu nepieļaus. Tā esot pieaugušu cilvēku domāšana.

Kā patlaban domā skolēns? Vēl ir gana daudz laika, es vēl visu paspēšu. Un tas, ka klasē mācās caurkritušais, kas it kā varētu būt savā ziņā piemērs tam, kā var notikt,

nemudina pārējos mācīties vairāk un labāk, jo viņi tic, ka ar mani jau tā nenotiks, ar mani viss būs kārtībā.

Diskusiju, aizvadītajam mācību gadam noslēdzoties, bija daudz un emocionālas, arī sociālajos tīklos cilvēki “vārījās”.

“Lai nepabeigtu 9. klasi – tā ir māksla! Protams, ir jaunieši, kuriem tas nav pa spēkam, bet ļoti daudzi ir sliņķi!” “Paldies saku, ka vecāki savureiz sadeva pa d…u man, kad vajadzēja!” “Nav vainīgas izglītības metodes un arī ne vecāki. Vainīgi ir paši jaunieši.”

“Mazāk glaudīt telefonus, bet vairāk mācīties! Mūsdienu problēma – daudz grib sasniegt visu un ātri, neieguldot darbu.”

Taču ir, kas nostājas arī jauniešu pusē un oponē. Kāda matemātikas skolotāja, kura redz, ka 9. klašu skolēni otrgadnieki mācības turpina samērā mērķtiecīgi, lēmumu par skolēnu atstāšanu uz otro gadu vērtē kā pagalam aplamu.

Viņasprāt, nesekmīgs vērtējums vienā priekšmetā skolēnam liedzis veikt izvēli karjeras virzienā atbilstoši varēšanai un interesēm.

Ja atstāšana uz otru gadu daļu bērnu ietekmējusi, ir otra puse – kuriem joprojām ir vienalga. Mācību stundas viņi atsēž, tajās nestrādā vai tās vienkārši neapmeklē, konsultācijas ignorē.

Ko vecāki? Atbildība vecākos būtu jāstiprina, saka skolās, – jāinteresējas par savām atvasēm, jāseko līdzi viņu sekmēm, uzvedībai un arī jāmotivē mācīties. Tas varētu it kā šķist tikai saprotami, bet dzīvē ir visādi.

Daļa vecāku netur roku uz pulsa. Bet mācīt jau nav tikai skolas uzdevums. Tā ir iesaiste no trim pusēm.

Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi, ka šogad vērtējuma slieksnis centralizētajos eksāmenos 9. klašu skolēniem vēl netiks celts un tiks saglabāts iepriekšējā mācību gada līmenī, t.i., 10%.

Spriežot kā skolēns, varu teikt: tā ir ārkārtīgi liela un savā ziņā negaidīta veiksme ikvienam devītklasniekam. Atliek tikai to izmantot.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.