Nezinu, kur vēl var sasmelties tādas atziņas un prāta pērles par ceļu satiksmē obligāti vērā ņemamām lietām. Ja nu tikai tas ir vienīgais, kas pats ar sevi atbalsojas pilnīgi tukšā smadzeņu podā.

”Ziemas riepas ir obligātas no 1. decembra, ja? Kā tagad drīkst kādu sodīt? Un vispirms ceļus sakārtojiet, pirms kaut ko prasiet no šoferiem!” Tādas pērles bija lasāmas komentāros pie diezgan bēdīgām ziņām par tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem novembra pēdējās dienās.

Ja 29. un 30. novembrī būtu bijis rudentiņš ar kādiem plus 5–10 grādiem, teorētiski varētu uzbraukt CSDD un Valsts policijai par piekasīšanos un ”ka tik iekasēt sodus!”. Teorētiski. Jo praktiski nav prāta darbs riepu nomaiņu atlikt uz novembra pēdējo vakaru.

Taču Latvijā kopš novembra vidus valda ziema ar visiem no tās izrietošajiem braukšanas apstākļiem. Pat Liepājā gaiss nespēj iesilt vairāk par pāris grādiem virs nulles, nerunājot par Pierīgu, Vidzemi un Latgali, kur sasnigusi pamatīga sniega sega. Un šādos apstākļos pa šosejām ripinās automobiļi ar vasaras riepām. Jo likums neprasa.

Uz ko paļaujas – svētbildīti pie paneļa, Laimes māti vai viedu ieskatu ”padomju laikos vispār ziemas riepu nebija”, kas to lai zina.

Pēc reidu datiem, desmitiem autovadītāju acīmredzot dodas ceļā, nemaz nepārzinot sava spēkrata apavu stāvokli. Protektora dziļums ap 3 mm droši vien ir drusku labāk par vasaras sandalītēm, taču neatbilst ziemas riepu prasībām, kā arī pēc avārijas apdrošinātājs sagatavos glīti noformētu atteikumu.

Bēdīgi, ka bezmaz ar basām kājām satiksmē dodas ne tikai neapzinīgi vieglo automobiļu vadītāji, bet arī kravas mašīnas. Tas nozīmē, ka pārvadājumu vai pakalpojumu komersants vai nu nepievērš uzmanību sava autoparka tehniskajam stāvoklim, vai vēl ļaunāk – ietaupa uz savu darbinieku un citu cilvēku veselības un dzīvības rēķina.

Satiksmes eksperti aizsākuši diskusijas par stingrākām prasībām kravas auto un autobusu riepām un tehniskajam stāvoklim vispār. Tāpat izskanējis rosinājums noteikumus salāgot ar laika apstākļiem, lai maksimāli novērstu šā gada novembra izskaņas situāciju, kad 13% pārbaudīto spēkratu, raugoties pēc būtības, ne likuma burta, nedrīkstēja piedalīties ceļu satiksmē.

Izklausās ļoti loģiski – ziemas riepas obligātas no decembra līdz martam un – oktobrī, novembrī, martā un aprīlī laika posmos, kad gaisa temperatūra nošļukusi zem +4. Tava izvēle.

Uzliki vasarenes, uznāca cīruļputenis, tad ej uz tramvaju vai sauc taksi.

Tomēr, zinot mūsu ļaužu attieksmi un atbildības pārcelšanu no sevis uz visiem, sākot no ceļu uzturētāja līdz Ministru prezidentam, šādu noteikumu ieviešana, kas prasa galvu uz pleciem, nevis tukšu būrīti, varētu būt visai sarežģīta un sastapsies ar lielu pretestību.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.