Pirms nedēļas Saeima vērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva līdzīgu priekšlikumu par Rēzeknes SEZ.

Saeimas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns (NA) norāda, ka uzņēmēji un investori, pieņemot lēmumus, raugās uz ilgtermiņa noteikumiem, paredzamību un investīciju drošību.

“Lai Liepāja spētu arī turpmāk veicināt jaunu investīciju projektu piesaisti, rosinām SEZ darbības termiņu pagarināt no šobrīd spēkā esošā 2035. gada līdz 2050. gadam, līdzīgi kā Rēzeknes gadījumā,” skaidro Butāns.

NA likumprojektā norāda, ka kopš Liepājas SEZ izveides pilsētai ir piesaistītas ievērojamas investīcijas, radītas jaunas darba vietas un stiprināta Liepājas kā industriālā un loģistikas centra loma Baltijas jūras reģionā.

Tomēr pašreizējais Liepājas SEZ darbības termiņš, kas noteikts līdz 2035. gadam, ierobežojot iespējas pilnvērtīgi plānot un īstenot jaunus, apjomīgus investīciju projektus nākotnei.

Kā ziņots, Rēzeknes SEZ darbības termiņu plānots pagarināt analoģiski Latgales SEZ – līdz 2050. gada 31. decembrim.

Šos grozījumus iesnieguši Edmunds Teirumnieks (NA), Anna Rancāne (JV), Juris Viļums (AS), Viktorija Pleškāne, Valdis Maslovskis (ZZS), Jeļena Kļaviņa, Alīna Gendele (JV), Līga Kozlovska (JV), Jekaterina Drelinga, Leila Rasima (P) un Mārtiņš Felss (JV).

Anotācijā skaidrots, ka 2025. gada izskaņā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu un priekšlikums komisijā guva politisku atbalstu.

Tas savukārt rosinājis sagatavot attiecīgu likuma grozījumu par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību. Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām Latgalē, pauž deputāti.

Arī Apvienotā saraksta deputāti Māris Kučinskis un Edgars Putra iesnieguši grozījumus likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālas ekonomiskās zonās.

Lai regulējums strādātu nepieciešami grozījumus abos likumos. Edgara Putra: ”Atlikušais likuma darbības termiņš, kas ir mazāks par 10 gadiem, protams, nerada stabilitātes un drošības sajūtu gan esošajām Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām, gan potenciālajiem investoriem.

Šāds īss atlikušais periods neļauj pilnībā realizēt investīciju atmaksāšanos un samazina SEZ pievilcību
ilgtermiņa ieguldījumiem.

Vienlaikus ar grozījumiem Liepājas SEZ likumā, nepieciešams veikt grozījumus arī likumā ”Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.

No Apvienotā Saraksta puses esam sagatavojuši un iesnieguši priekšlikumu šā likuma trešajā lasījumā, paredzot šo nodokļu režīmu līdz 2050.gadam, lai nodrošinātu konsekventu regulējumu, kā arī skaidrus
priekšnoteikumus investīciju stabilitātei un reģiona konkurētspējai.”