liepajniekiem.lv
Šajā sakarā balsi pacēla Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš paziņoja, ka Francija piegādās Ukrainai jaunas pārtvērējraķetes. Vai tā būtu dāvana Ukrainai tās neatkarības gadadienā?
Nekas konkrētāks pateikts netika. Varbūt pareizi.
Tomēr bieži vien šādiem paziņojumiem ir vairāk psiholoģisks efekts, jo mēs taču nezinām, kādas pārtvērējraķetes un cik lielā skaitā Francija piegādās Ukrainai.
Otrs jautājums: kad tas notiks?
Dažkārt paziņojums sevī slēpj sarežģītu loģistiku, kas izstiepta laikā.
Nu, piemēram, ”mēs iepirksim no ASV ”Patriot” raķetes un tad nodosim ukraiņiem mūsu vecās…” Un nav saprotams, piemēram, kad tieši ASV raķetes nodos Francijai.
Galu galā ASV prezidents Donalds Tramps varbūt pārdomās un neko nedos… jo vienkārši kaut kas viņam tajā nepatiks. Gluži kā paziņojot, ka ASV ukraiņiem nodos ”Patriot” raķešu ražošanas licenci.
Pēc tam Tramps ieslēdza atpakaļgaitu, pielietojot savu plaši izmantoto mazsakarīgo un nekonkrēto retoriku. Runā, ka ražotāju ”Lockheed Martin” uztrauc, ka ukraiņi pārtvērējraķetes spēs saražot vairāk un lētāk…
Krievijas diktatora Vladimira Putina noziedzīgais režīms tikmēr turpina genocīdu pret ukraiņu tautu.
Kamēr Krievija varēs saražot un Ziemeļkoreja agresoram piegādāt vairāk ballistisko raķešu nekā Ukraina tās spēs notriekt, līs asinis un turpināsies ukraiņu tautas ciešanas.
Te nenoliedzami izšķiroša loma ir ASV, kas diemžēl šo lomu spēlē ar nepietiekamu atdevi.
”Patriot” raķešu ražo pārāk maz un tās trūkst. Šīs sistēmas ir vienīgās, kas sekmīgi var notriekt ballistiskās raķetes, kas lido ātrāk un uz savu mērķi krīt stāvāk.
Ja jau raķešu nav, pasaulei intensīvi jāpalīdz Ukrainai gatavoties ziemai,
kad Kremlis centīsies iznīcināt visu enerģētisko infrastruktūru, atstājot iedzīvotājus bez elektrības, ūdens, pārtikas.
Pārvietojamie ģeneratori, mobilās uzlādes iekārtas, autonomās apkures iekārtas, apsildāmas teltis, siltas segas, zeķes un drēbes, ūdens krājumi, pārtika… Tas un vēl daudz kas būs ļoti nepieciešams jau rudenī.
Kad galu galā iestāsies Krievijas ekonomikas sabrukums, par ko daudzi ekonomisti runā jau krietnu laiku? Šajā sakarā ir viena laba un viena slikta ziņa.
Labā, ka šī diena nenovēršami tuvojas, ja karam netiks pielikts punkts. Sliktā, ka konkrētu datumu nosaukt nevar.
Diemžēl augstās naftas cenas pasaulē ASV un Irānas konflikta dēļ palīdz Putina režīmam turēties virs ūdens. Bet – ne jau Krievijas ekonomikas kolapss vai finanšu krahs izbeigs karu pret Ukrainu.
Putins savu tautu izģērbs kailu un liks badoties, bet karam naudu atradīs.
Tieši tā, kā tas notiek Ziemeļkorejā. Karš beigsies tad, kad izbadējušies cilvēki pārvērtīsies par zvēriem, vairs nebaidīsies no represijām un gāzīs diktatora režīmu.
Un nav burtiski jāsaprot, ka vienkāršie ļaudis ar dakšām ieņems Kremli. Neapmierinātība pastāv arī ietekmīgu un bagātu cilvēku, oligarhu un pat drošības struktūru aprindās.
Es vairāk ticu variantam, ka Putina režīms sagrūs, sagaidot dunci mugurā.
Krievijas Sabiedriskās domas izpētes centra (VCIOM) veiktā aptauja parāda, ka Krievijā pesimistisku noskaņojumu izplatība sasniegusi līmeni, kāds bija 90. gadu sākumā.
Kara sekas sabiedrība izjūt aizvien skaudrāk. Analītiķi norāda uz līdzībām starp šodienas Krieviju un bijušo padomju savienību īsi pirms tās sabrukuma.
Tagad pielīdzinājies arī pesimisma līmenis, kas sasniedzis 66 procentus. Tik liels iedzīvotāju īpatsvars uzskata, ka valstij paši smagākie laiki vēl tikai priekšā.
Putinam pakļautās drošības struktūras jebkādu pretošanos nocērt pašā saknē. Nu, ja ne gluži pašā, tad uzreiz pēc tam. Uzskatāma diktatūras un biedējoša autoritārisma demonstrācija notika pagājušās nedēļas sākumā, kad apspieda partiju ”Jabloko” un tās atbalstītājus.
Šis politiskais spēks ir vienīgais, kas Krievijā iestājas pret karu.
Sākumā sistēma pieļāva tās dalību vēlēšanu imitācijā,
bet, kad saknes jau bija dzītas, atjēdzās, ka apdraudējums elitei ir lielāks par eksperimenta sociālo jēgu.
Nezinu, cik procentu no Krievijas iedzīvotājiem apzinās, ka viņi dzīvo patvaldībā bez balss tiesībām.
Vienā un tajā pašā dienā uz 11 gadiem cietumā politiski motivēti iesēdināja partijas ”Jabloko” priekšsēdētāja vietnieku Ļevu Šlosbergu, citā prāvā noraidīja šīs partijas apelāciju par iepriekš piespriesto nepielaišanu Krievijas domes vēlēšanām un izdzenāja pie tiesu nama miermīlīgi sapulcējušos cilvēkus, vairākus desmitus aizturot un nogādājot policijas iecirknī.
Protams, tā ir iebiedēšana, tas ir režīma nespēks un izmisums.
Mēs Latvijā jau sen saprotam, par ko pārvērtusies 90. gados it kā demokrātijas ceļu sākusī Krievija.
Bet iespējams kādam no šīs valsts iedzīvotājiem no acīm nokrita pēdējās klapes. Tie, kam nenokrita, ir saindēta lielkrievu šovinistu masa, kas turpinās pielūgt pašiznīcināšanos.
Tomēr sociālajos tīklos no Krievijas turpina pienākt dažnedažādi mīmi, kuros figurē ābols kā auglis. Tagad šis auglis simbolizē pretošanos pastāvošajai iekārtai. Nav brīnums, ka drīz publiska košana ābolā Krievijā tiks pasludināta par ekstrēmistisku…
Vai mums ir pamats cerēt, ka šie procesi var piedzīvot bumeranga efektu un represijas pagriezīsies pret pašu sistēmu? Vai pieredzēsim psiholoģisko reaktanci – cilvēki pretosies, jūtot, ka tiek ierobežota viņu izvēles un rīcības brīvība? No vienas puses tas izklausās naivi. No otras – vēsturē ir bijuši gadījumi, kad režīmi krīt visnegaidītākajā brīdī. Vismaz priekšnoteikumi Krievijā tam ir.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Skandāls noplūstot CSDD datiem. Atkāpjas padome un valde.
Valsts apņemas īstenot kārtējo ”airBaltic” glābšanas plānu.
Latvijai pāri brāžas ekstremāli stiprs vasaras lietus un vētra.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ģenerālprokurors Armīns Meisters iesniedz Satversmes tiesā pieteikumu kokrūpnieku lietā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievijā cilvēki izņem naudu no bankām un bēg no valsts.
Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas pārstrādi un loģistiku.
ASV prezidents Tramps paziņo par ”ekonomisko karu” pret Irānu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
”Jabloko” priekšsēdētāja vietniekam Ļevam Šlosbergam piespriesti 11 gadi cietumā par ”armijas diskreditēšanu” un ”viltus ziņu izplatīšanu”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.