Liepājas Latviešu biedrības nama kamerzālē sestdien notika atvērtā diskusija ar partijas “KPV LV” pārstāvjiem – šī politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, labklājības ministri Ramonu Petraviču, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu un Saeimas deputātu Ēriku Pucenu. Tikšanās centrālā tēma bija valsts atbalsta pasākumi pandēmijas seku mazināšanai.

Ievērojot fiziskās distancēšanās nosacījumus, krēsli kamerzālē bija izretināti, taču liepājnieki aizņēma tikai nelielu daļu sēdvietu, proti, uz diskusiju bija ieradušies vien ap desmit cilvēku.

“Tas zilonis istabā, kas šobrīd Latvijā notiek, protams, ir pandēmija. Tā atnākusi, visus izgrūstījusi, un šobrīd arī mēs šeit sēžam viens no otra zināmā attālumā,” tikšanās ievadā sacīja A. Zakatistovs, norādot, ka tagad lielais jautājums gan valdībā, gan partijā ir: kas tad notiek pēc tās tantes pandēmijas?

Lai arī pasaulē saistībā ar vīrusu tiekot apspriestas dažādas konspirācijas teorijas, “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka viņam kā Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram svarīgi tikai, cik naudas ir valsts kasē un kādā veidā tā varētu tikt izmantota, lai “darītu labas lietas mūsu cilvēkiem”.

Lai arī valsts budžeta ieņēmumi šogad, visticamāk, būs mazāki, nekā sākotnēji plānots, atšķirībā no 2008. gada krīzes šīs dižķibeles dēļ visiem, kas saņem naudu no budžeta – pensionāriem, ugunsdzēsējiem, policistiem utt. –, ienākumi nesamazināšoties.

“Kopējais stāsts pēc tās tantes pandēmijas atnākšanas ir stabilizācija, pārorientācija un atgriešanās pie izaugsmes,” atzīmē A. Zakatistovs.

Drošības spilvens no valsts

Labklājības ministre R. Petraviča klātesošajiem skaidroja ministrijas paveikto krīzes seku mazināšanai. Vispirms ieviests krīzes pabalsts, ko izmaksā pašvaldība, bet daļēji finansē valsts, tad sekoja dīkstāves pabalsts, kura izmaksas nosacījumi vairākkārt mainīti, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro apmērā. Dīkstāves un krīzes pabalsta saņēmējiem noteikta arī 50 eiro piemaksa par bērnu, par kuru vienam no vecākiem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu, un cits atbalsts.

“Labklājības ministrijai jābūt plānam par to, kas darāms tajā brīdī, kad 30. jūnijā beigsies dīkstāves pabalsts,” par nākamo soli klāstīja labklājības ministre, norādot, ka tā vietā uzņēmumiem piedāvās daļēji subsidētās darba vietas. “Ja uzņēmums būs spējīgs radīt jaunu darba vietu, pieņemot darbā bezdarbnieku, tad Labklājības ministrija subsidēs pusi no darba algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī. Tas arī noteikti dos atspaidu tiem uzņēmumiem, kuri varbūt bija apturējuši darbību un tagad pamazām sāk to atjaunot, sevišķi nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, ēdināšanu un viesmīlību. Tiem būs iespēja trīs mēnešus saņemt sociālo spilvenu no valsts puses.”

Tikmēr, tiekoties ar Liepājas pašvaldības vadītājiem, R. Petraviča pārrunājusi jautājumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas paplašināšanu. Liepāja ieinteresēta iegūt vairāk šādu darba vietu, jo dalībai programmā šeit ir liels pieprasījums. Ministre norāda, ka programmas dalībnieki varēs veikt ne tikai teritorijas sakopšanu, bet viņi tiktu iesaistīti arī sociālajā jomā, piemēram, strādāt pansionātos, kļūt par to iemītnieku pavadoņiem, palīdzēt saturīgi pavadīt brīvo laiku utt. Papildu darba vietas vasarā Liepāja vēlas arī skolēniem, un arī šo jautājumu ministre solījās risināt.

R. Petraviča arī informēja, ka ministrija “puslīdz vienojusies” ar Latvijas Pašvaldību savienību, ka tiks celts garantētā minimālā ienākuma līmenis no līdzšinējiem 64 eiro uz 80 eiro, arī trūcīgās personas ienākumu līmenis tiks palielināts līdz 180 eiro.

Nākamā gada budžetā ministre rosināšot palielināt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi. Līdz ar to celtos gan minimālās vecuma pensijas, gan invaliditātes pensijas, gan sociālā nodrošinājuma pabalsts. “Tā ir mana prioritāte numur viens,” atzīmēja ministre, apstiprinot, ka šoruden gaidāma arī pensiju indeksācija, taču indekss būs zināms vien septembrī.

Ministre arī mudināšot daudz straujāk celt pensiju neapliekamo minimumu: “Rosināšu to celt līdz 500 eiro, bet nu redzēs, kā mums veiksies sarunās ar pārējiem koalīcijas partneriem.”

A. Zakatistovs iestarpināja, ka par katru jautājumu valdībā notiek “reāla kauja, jo visi grib naudu”.

Maskas no savējiem

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs izklāstīja savu nostādni – līdzekļus novirzīt, nevis lai iegūtu savu politisko kapitālu, bet gan atbalstītu vietējos ražotājus un eksportētājus, to skaitā palīdzot ražotājiem sejas masku sertificēšanā. “Bija jautājums, kāpēc mēs pērkam Ķīnā, ja šeit uz vietas ražo maskas. Taču tur, kur ir runa par medicīnu, sākas visas problēmas ar sertifikāciju.”

Ministrs skaidro, ka Latvijā nav laboratorijas, kas drīkst sertificēt medicīniskās maskas, līdz ar to sertifikācija aizņem ilgu laiku. “Ceru, ka mēs kā valsts spēsim nodrošināt, ka nākamajā krīzes periodā mums nebūs jātērē šis ilgais laiks un maskas varēsim pirkt no savējiem,” sacīja J. Vitenbergs.

Saeimas deputāts Ē. Pucens diskusijā skāra administratīvi teritoriālās reformas aktualitātes, paužot gandarījumu, ka izdevies noturēt iniciatīvu un Liepāja attīstās kā valstspilsēta atsevišķi no jaunizveidotā Dienvidkurzemes novada.

“Reforma patiešām valstī ir vajadzīga, jo esam redzējuši, kā tiek būvēti baseini mežos, tie nav noslogoti, un valsts pārvalde funkcionē neefektīvi.”

Tikšanās noslēgumā liepājniekiem bija iespēja uzdot jautājumus “KPV LV” pārstāvjiem, taču šo iespēju izmantoja tikai viens uzņēmējs, izsakot neapmierinātību ar dīkstāves pabalsta nosacījumiem. Taču, ņemot vērā, ka šie nosacījumi vairākkārt mīkstināti, politiķi mudināja uzņēmēju mēģināt tam pieteikties atkārtoti.