LETA
Jaunākā informācija:
23:50 Kopš Krievijas atkātotā iebrukuma sākuma Ukrainā 24 februārī krievu zaudējumi kritušajos un ievainotajos, iespējams, sasnieguši jau 80 000, pirmdien atzinis ASV aizsardzības ministra vietnieks Kolins Kāls.
“Nepilnu sešu mēnešu laikā krievu zaudējumi, iespējams, sasnieguši 70 vai 80 tūkstošus,” paziņojis Kāls.
Viņš piebildis, ka Krievijas armija zaudējusi trīs līdz četrus tūkstošus bruņutehnikas vienību un ka tai varētu būt izsīkuši vadāmo raķešu, tostarp no zemes un jūras palaižamo spārnoto raķešu krājumi.
Šie zaudējumi ir visai iespaidīgi, ņemot vērā to, ka nav sasniegts neviens no Krievijas diktatora Vladimira Putina sākotnēji pasludinātajiem mērķiem, žurnālistiem norādījis Kāls.
Viņš atzinis, ka arī Ukraina cietusi ievērojamus dzīvā spēka zaudējumus, taču konkrētus skaitļus nav minējis.
“Abas puses cieš zaudējumus. Šis karš ir visintensīvākais konvencionālais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara,” uzsvēris ministra vietnieks. “Taču ukraiņiem ir daudz priekšrocību, nemaz nerunājot par viņu cīņas gribu.”
19:38 Ukrainā aizturēti divi Krievijas izlūkdienestu nolīgti slepkavas, kam bijis uzdots nogalināt Ukrainas aizsardzības ministru un militārā izlūkdienesta priekšnieku, pirmdien paziņojis Ukrainas Drošības dienests (SBU).
SBU izjaucis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) organizēto sazvērestību, kuras mērķis bija noslepkavot aizsardzības ministru Oleksiju Reznikovu un Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieku Kirilo Budanovu, kā arī kādu ukraiņu aktīvistu, teikts SBU paziņojumā.
Viens no aizturētajiem ir Krievijas okupētā Luhanskas apgabala iedzīvotājs, bet otrs – Kijivas iedzīvotājs. Viņiem par katru pasūtīto slepkavību ticis solīts līdz pat 150 000 ASV dolāru.
Abi aizturēti Koveļā, kur Luhanskā dzīvojošais potenciālais slepkava ieradies caur Baltkrievijas teritoriju.
17:40 Kijiva pirmdien aicinājusi izveidot demilitarizēto zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), kuru Krievijas karaspēks pēdējās dienās spēcīgi apšaudījis, radot nopietnus draudus kodoldrošībai.
Krievijas karaspēks kopš marta sākuma kontrolē Zaporižjas AES, kas ir lielākā Eiropā, bet tur turpina strādāt Ukrainas personāls.
Pēdējās dienās AES tikusi spēcīgi apšaudīta, bojājot vairākas AES struktūras. Uzbrukumu dēļ nācās slēgt reaktoru.
AES operatorkompānijas “Enerhoatom” prezidents Petro Kotins paziņojis, ka okupācijas spēki ir jāizved no AES un tās teritorijā jāizveido demilitarizētā zona.
Viņš uzsvēris, ka Krievijas karaspēka atrašanās AES rada risku, ka var notikt radiācijas noplūde un pat kodolkatastrofa.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) pēc nesenajiem uzbrukumiem Zaporižjas AES brīdinājusi, ka pastāv liels risks kodolkatastrofai.
Kotins atklājis, ka Krievija izvietojusi Zaporižjas AES aptuveni 500 karavīrus un 50 militārās smagās tehnikas vienības un situācija AES pēdējās dienās ir pasliktinājusies.
Viņš ierosinājis AES izvietot miera uzturētājus, kā arī IAEA ekspertus un citu drošības organizāciju pārstāvjus. Sākotnēji kontrole pār AES būtu jānodod viņiem un pēc tam Ukrainas pusei. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, uzskata Kotins.
13:54 Ukrainas raķešu triecienā atkal bojāts stratēģiski svarīgais Antonivkas tilts Krievijas okupētās Hersonas pievārtē, pirmdien paziņoja Ukrainas amatpersona.
“Pēc provizoriskām ziņām, tilts ir nopietni bojāts,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” ierakstījis Hersonas apgabala padomes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Soboļevskis.
1,4 kilometru garais Antonivkas tilts Hersonas nomalē, kas savieno Hersonai administratīvi pakļauto Antonivkas pilsētciematu ar Olešku pilsētu, bija svarīgs Krievijas karaspēka apgādē. Tas tika būtiski bojāts Ukrainas raķešu triecienā 27.jūlijā, un okupācijas iestādes līdz šīs nedēļas beigām bija paredzējušas pabeigt tā remontu.
11:28 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 42 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1811 tankus, 4070 bruņutransportierus, 960 lielgabalus, 261 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 132 zenītartilērijas iekārtas, 223 lidmašīnas, 192 helikopterus, 754 bezpilota lidaparātus, 182 spārnotās raķetes, 2993 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 86 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:45 No Ukrainas ostām pirmdien devušies ceļā vēl divi kuģi ar labību, paziņojusi Ukrainas Infrastruktūras ministrija.
Kuģis “Arizona” izgājis no Čornomorskas ostas un dodas uz Nīderlandi, bet kuģis “Sakura” izgājis no Pivdennijas ostas un dodas uz Itāliju.
Abi kuģi ved pavisam 60 000 tonnu labības.
Jau ziņots, ka, īstenojot jūlijā panāktās starptautiskās vienošanās, 1.augustā no Ukrainas ostām atsākās labības un pārtikas produktu eksports. Pavisam pagājušajā nedēļā Ukrainas ostas atstāja astoņi kuģi.
Vispirms kuģi pa jūras humāno koridoru dodas uz Stambulu, kur tos pārbauda Ukrainas labības eksporta kopīgajā koordinācijas centrā. Tajā strādā civilais un militārais personāls no Ukrainas un Krievijas, kā arī Turcijas un ANO pārstāvji. Viņu galvenais uzdevums ir uzraudzīt, lai Ukrainas kuģi ar labības kravām droši pārvietojas pa noteiktajiem maršrutiem, kā arī uzraudzīt pārbaudes, vai kuģos uz Melno jūru un no tās netiek vesti aizliegti ieroči.
Pēc pārbaudes kuģi var doties uz galamērķi.
Ukraina un Krievija 22.jūlijā Stambulā parakstīja atsevišķas vienošanās ar Turciju un ANO par graudu eksporta atsākšanu no Melnās jūras ostām.
Ar ANO un Turcijas starpniecību panāktās vienošanās paredz izveidot drošus koridorus, pa kuriem Ukrainas kuģi var ienākt un izkļūt no trim Melnās jūras ostām Odesā un tās apkaimē.
Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots pasaules tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur situācija ap pārtikas nodrošinājumu ir sevišķi saspringta.
09:52 Ukrainas bruņotajiem spēkiem naktī uz pirmdienu veicot raķešu triecienus okupētajā Zaporižjas apgabala Melitopolē, nogalināti vairāk nekā 100 Krievijas karavīru, kā arī iznīcināts liels daudzums Krievijas militārās tehnikas, paziņojis Melitopoles mērs Ivans Fedorovs.
“Šonakt ar augstas precizitātes raķetēm HIMARS tika dots trieciens okupācijas karaspēka pagaidu dislokācijas vietām rūpnieciskajos objektos dažādos Melitopoles pilsētas rajonos,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” ierakstījis Fedorovs.
“Pēc provizoriskām aplēsēm, iznīcināts vērā ņemams daudzums militārās tehnikas. Vairāk nekā 100 Krievijas karavīru, kas šajā naktī atradās pagaidu kazarmās, saņēmuši biļetes uz Kobzona koncertu,” pavēstījis mērs.
Viņš piebildis, ka lielu daļu pretgaisa aizsardzības sistēmu Krievijas armija nesen pārvietojusi no Melitopoles uz Hersonu, tāpēc novājinātas tās spējas pretoties Ukrainas uzbrukumam ar raķetēm HIMARS.