Virkne nesen veikto aptauju liecina, ka šajās vēlēšanās galvenā favorīte ir PQ.

PQ tika nodibināta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un jau ilgu laiku cenšas panākt, lai Kvebeka kļūtu par neatkarīgu valsti.

PQ vairākas reizes atradusies pie varas Kvebekā, bet neatkarības referendumu ne reizi nav noorganizējusi.

Partijas popularitātes pieaugums ir pretrunā ar plašākām politiskajām tendencēm Kanādā, kur pieaudzis patriotisms, reaģējot uz Trampa tirdzniecības kariem un aneksijas draudiem.

Kanādas liberālais premjerministrs Marks Kārnijs ir populārs Kvebekā, kur saskaņā ar vairāku neseno aptauju rezultātiem tikai apmēram 30% vēlētāju atbalsta izstāšanos no Kanādas.

Kvebekas politoloģe Valērija Godro uzskata, ka PQ popularitāti veicina vilšanās pašreizējā provinces valdībā, nevis separātisma kaislības.

“Vēlme pēc pārmaiņām ir spēcīgāka nekā vēlme pēc neatkarības,” skaidroja politoloģe.

Kvebekas separātistu partijas līderis Pols Senpjērs Plamondo paziņojis, ka PQ ir apņēmusies atdalīties no Kanādas.

Mūsu tautas drosmīgās cīņas mērķis ir izdzīvot franču valodā valstī, kurā pārsvarā runā angļu valodā, un kļūt par valsti, politisko partiju līderu debatēs pagājušajā nedēļā sacīja Plamondo. “Šis brīdis tuvojas,” viņš piebilda.

Plamondo jau augustā paziņoja, ka gadījumā, ja partija nonāktu pie varas Kvebekas provincē, tā sarīkotu referendumu savā pirmajā pilnvaru termiņā, taču ne agrāk kā 2029. gada 20. janvārī, kad beigsies Trampa pilnvaru termiņš.

Viņš uzsvēra, ka tik nozīmīgam jautājumam kā Kvebekas nākotne ir nepieciešamas skaidras un mierīgas debates.

Plamondo konkurents, liberāļu līderis Šarls Miljars, debatēs pauda uzskatu, ka šīs vēlēšanas faktiski jau ir referendums.

Kanādas kompānijas “Leger” pirmdien publiskotā aptauja liecina, ka PQ atbalsta 30% kvebekiešu, kamēr liberāļus atbalsta 26%.

Pašreizējās valdošās partijas “Coalition Avenir Quebec” (CAQ) atbalsts ir samazinājies līdz 16%.

Spriežot pēc neseno aptauju rezultātiem, PQ varētu iegūt vairākumu Kvebekas provinces parlamentā, taču tas nenozīmē, ka PQ uzvara sekmēs Kvebekas atdalīšanos no Kanādas.

Kvebekas vēlētāji jau divreiz ir noraidījuši suverenitāti – pārliecinoši 1980. gadā un ar ļoti nelielu pārsvaru 1995. gadā.

Kvebekai, kurā aptuveni 80% iedzīvotāju runā franču valodā, jau tagad ir ievērojama autonomija.

Šajā 9,1 miljonu iedzīvotāju provincē tiek iekasēts savs ienākuma nodoklis, tiek īstenota imigrācijas politika, kas dod priekšroku franciski runājošajiem, kā arī ir spēkā likumi, kas piešķir franču valodai prioritāti pār angļu valodu.

Potenciālā atdalīšanās no Kanādas kļuvusi aktuāla arī Albertas provincē, kur vēlētāji jau 19. oktobrī lems, vai provincē jāveic pasākumi, lai sarīkotu saistošu referendumu par izstāšanos no Kanādas.

Kārnijs tā vietā, lai vadītu kaislīgu kampaņu par valsts vienotību, ietur mērenu nostāju, lai izvairītos no apsūdzībām par federālās valdības iejaukšanos.

Viņš nevēlas “uzkurināt uguni” Albertā vai “barot šīs idejas Kvebekā”, skaidroja politoloģe Stefānija Šuināra.

Taču Kārnijam ir izdevies parādīt, ka viņš ir gatavs saglabāt divvalodību Kanādā.

Viņš teica, ka pagājušajā mēnesī pārtrauca tirdzniecības sarunas ar Trampa administrāciju daļēji tādēļ, ka ASV centās panākt noteikumus, kas vājinātu ar franču valodas aizsardzību saistītos noteikumus tiešsaistes algoritmos.