liepajniekiem.lv
Šī notikuma priekšvakarā mēģināšu uz iespējamiem rezultātiem vedināt ar aizvadītās nedēļas priekšvēsturi, kuras centrālais notikums bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanās Aļaskā uz sarunām ar Trampu.
Proukrainiski noskaņotiem cilvēkiem, kas labi saprot, kurš šajā karā ir agresors un kara noziedznieks un kurš spiests liet asinis par savas valsts pastāvēšanu, uz šo izrādi bija šķērmi skatīties.
Vispirms tāpēc, ka Putins varēja lepni ierasties ASV un savas valsts iedzīvotājiem nodemonstrēt, ka viņš ir ne tikai labi ieredzēts, bet pat dziļi cienīts, un nebūt nav izolēts no starptautiskās aprites.
Tā Krievijas sabiedrības daļa, kas inerti nepiekrīt Putina politikai, bet klusējot samierinās, lai izbēgtu no represijām, tagad aizdomājas par to,
ja jau pat varenā un demokrātiskā ASV mūsu diktatoram izritina sarkano paklāju, tad jau varbūt ne viss ir tik viennozīmīgi…
Vai varējāt iedomāties, ka pēc visa tā, ko Putina režīms ir nodarījis Ukrainai un citām tautām, ASV militārpersonas (!) apkaunojoši ritinās viņa priekšā sarkano paklāju?
Ka Tramps, tuvojoties Putinam, aplaudēs…? Ka spiedīs roku pie katras izdevības kā savam šefam, sauks vārdā, dēvēs par lielu draugu…? Aicinās savā automašīnā?
Krievijas propagandai tas viss, protams, bija kā medusmaize.
Jau pirms šīs tikšanās analītiķi uzskatīja, ka tā neko nedos. Vai Tramps gribēja pierādīt pretējo? Varbūt, bet viņš izgāzās. Un arī nobijās.
Jo nekādas “smagās sankcijas”, kuras Tramps piesolīja vienreiz, tad otrreiz, tā arī nav izziņotas, un par tām vairs nerunā, kaut gan Krievijas fašists nav pārtraucis civiliedzīvotāju nogalināšanu.
Trampa vājums izpaužas arī tajā, ka viņš pakļāvies Putina spiedienam un atteicies no savas iepriekšējās pārliecības par pamieru vispirms.
Kur palicis bezierunu pamiers? Tramps to paslaucīja zem tepiķa.
Tā teikt, miera līgums taču ir labāks par kaut kādu pamieru, kuru tāpat neviens (vispirms jau Putins pats) neievēros.
Un, kamēr diplomāti “saskaņos” miera līgumu, agresorvalsts karaspēks turpinās lienošo karu, lai grauztu nost Ukrainas zemi. Tā, protams, ir konflikta vilkšana garumā.
Vai Tramps to nesaprot? Visticamāk, saprot, bet viņa attieksme pret Putinu ir pavisam citāda nekā pret, piemēram, Zelenski.
Putins ir Trampa elks. Viņš diktatoru uzlūko kā piemēru, kā sagrābt varu un pakļaut visu valsts sistēmu. Kā kontrolēt tiesu un kļūt par “mūžīgo valdnieku”.
Abu prezidentu redzējums ir līdzīgs, viņuprāt, pasaule ir jāregulē un savā starpā jāsadala lielvarām –
kā to savulaik darīja hitleriskā Vācija un Staļiniskā PSRS un citi vēl agrāk.
Ar pārējiem (piemēram, Ukrainu) nav jārēķinās. Šī pasaules uztvere pārmāc Trampa vēlmi demonstrēt stingrību pret Krieviju.
Taisnīgs miers Krievijas-Ukrainas karā ASV prezidentam nav vajadzīgs, viņam vajag, lai beidzas karš, kaut arī tas notiktu, Ukrainai kapitulējot, un varētu saņemt Nobela Miera prēmiju.
Par tikšanās rezultātiem Aļaskā daudz lielākā mērā būs zināms tikai šodien, kad beigsies Trampa un Zelenska saruna Vašingtonā.
Kaut kādas drupačas par to, ka ukraiņiem būtu jāatsakās no savām teritorijām apmaiņā pret Krievijas karaspēka it kā apstāšanos frontes līnijā, izskan.
Taču visi dzirdētie varianti ir tik nekaunīgi un negodīgi, ka grūti iedomāties, ka Zelenskis tos varētu akceptēt.
Arī par drošības garantijām Ukrainai īstas skaidrības nav.
Bet ir arī saprotams, ka sarunas Aļaskā nenoritēja, kā bija plānojis Tramps. Nekāda vienošanās arī bez Ukrainas netika panākta.
Uz to norādīja viņa mīmika pēc sarunām, atceltā tikšanās plašākā delegāciju sastāvā, atceltās kopējās pusdienas. Ko līdi tēlot drosmīgo, ja kājstarpē aste žmiedz?
Tas gan netraucēja Trampam gvelzt ar realitāti grūti sasaistāmas dīvainības, piemēram, ka “mums bija ārkārtīgi produktīva tikšanās un mēs bijām vienisprātis daudzos punktos, palikuši vien nedaudzi punkti…”
Vai tas nozīmē, ka Tramps piekrita gandrīz visiem Putina ultimāta punktiem? ASV prezidents zvanījis (it kā no lidmašīnas ceļā uz Aļasku) arī Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko.
“Man bija brīnišķīga saruna ar dziļi cienījamo Baltkrievijas prezidentu… (..) Es ar nepacietību gaidu tikšanos ar prezidentu Lukašenko nākotnē…”
Un ko nozīmē šie vārdi? “Dziļi cienījamais” Lukašenko taču ir Putina vasalis, par to viņam verbāli jāklanās?
Lai nu paliek, visticamāk, ar Trampa gādību Baltkrievijā notikusi un, cerams, vēl notiks politieslodzīto atbrīvošana. Tas pa Nobela prēmijas saturisko līniju.
Trampa runasveids ir primitīvs, aprauts, līdz galam nepateikts, bez dziļas domas, analītikas, viņš izmanto saukļus, bieži neatbild uz neērtiem jautājumiem. Tāds ir viņa daudziem nepieņemams runas stils.
Ukraiņu rakstnieks un žurnālists Vitālijs Portņikovs aizvadītajā nedēļā vienā no jūtūberu diskusijām sacīja, ka viņš Trampa sacīto sadala šādās proporcijās:
20 procenti ir patiesu nolūku, 30 procenti ir viņa fantāzijas, bet 50 procenti – melu.
Kas notiks Vašingtonā? Nekas īpašs. Diemžēl Tramps nav Ukrainas pusē, bet Eiropas līderi novērsīs Zelenska atklātu pazemošanu (tiešām labi, ka viņi devās līdzi Ukrainas prezidentam), taču nekādas konkrētas vienošanās par kara pārtraukšanu nebūs. Būs kārtējā viedokļu un versiju samērošana.
Karu var izbeigt tikai Kremlis. Un, tā kā Putins to nemaz nevēlas, vienīgā iespēja – piespiest izbeigt karu.
Naktī uz pirmdienu Putins nodeva kārtējo sveicienu “draugam” Trampam, dzēšot mierīgo iedzīvotāju dzīvības Harkivā un Zaporižjā.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Lai finansētu valsts akūtās vajadzības, būs jāievieš taupības pasākumi.
Aglonā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
“airBaltic” koncerns pirmajā pusgadā strādājis ar 1,7 miljoniem eiro zaudējumiem.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību tikai vienai personai – bijušajam Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Zelenskis un Eiropas līderi dodas pie ASV prezidenta Vašingtonā.
Izraēlas armija apstiprinājusi plānu jaunai ofensīvai Gazas joslā.
IEA pazeminājusi jēlnaftas prognozi šim gadam pasaulē.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierodas Aļaskā, kur ASV prezidents Donalds Tramps viņam ļauj izklāstīt tos pašus vecos Kremļa naratīvus un nepieņemamus kara izbeigšanas nosacījumus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.