liepajniekiem.lv
Putins jau sen ir paudis vēlmi tikties ar prezidentu Trampu. Bet iespējamais iemesls ir visai draudīgs – viņš uzskata, ka šāda tikšanās, un nevis panākumi kaujas laukā, ir viņa labākā izdevība nodrošināt uzvaru karā pret Ukrainu.
Analītiķi, kas pēta Putinu, kā arī cilvēki, kuri viņu pazīst, jau kopš kara pirmajām dienām ir sacījuši, ka Krievijas līdera galvenais mērķis ir panākt miera vienošanos, kas īstenotu viņa ģeopolitiskos mērķus.
Un noteiktu teritoriju ieņemšana kaujas laukā nebūt nav šie galvenie mērķi.
Diemžēl paradokss ir tāds, ka tieši ASV prezidents šobrīd ir vislabākajā pozīcijā, lai īstenotu šos mērķus – tostarp panāktu, ka Ukraina neiestājas NATO, un novērstu alianses iespējas paplašināties nākotnē.
Tas palīdz izskaidrot, kāpēc Putins šķietami ir tik ļoti koncentrējies uz Trampa noskaņošanu sev par labu un centies izvairīties no atklāta konflikta ar Vašingtonu, pat tad, ja ASV prezidents ir izrādījis aizvien lielāku neapmierinātību ar viņa atteikšanos piekrist pamieram.
Tieši tāpēc, visticamāk, Putins jau mēnešiem runā par vēlmi sarīkot samitu. “Droši vien mums [ar Trampu] labāk būtu satikties,” Putins sacīja janvārī,
“un, balstoties uz šodienas realitāti, mierīgi pārrunāt visas jomas, kas ir interesantas gan ASV, gan Krievijai.”
Dienu pēc tam, kad Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pagājušajā nedēļā Maskavā tikās ar Putinu, Kremlis apstiprināja, ka Putins un Tramps drīzumā plāno tikties. Tagad zināms, ka tikšanās vieta būs Aļaska.
Arī Tramps Eiropas līderiem bija teicis, ka plāno tikties ar Putinu, bet drīz pēc tam – arī kopā ar Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tomēr drīz pēc tam Maskava paziņoja, ka nepiekrīt trīspusējai tikšanās formai.
Drusku vēlāk Putins sacīja, ka nav pret tikšanos ar Zelenski, uz ko Ukrainas līderis vairākkārt ir aicinājis, taču atkārtoti uzsvēra, ka pirms šādas tikšanās ir jāizpilda “noteikti nosacījumi”.
Kādi tie varētu būt, mēs jau neskaitāmas reizes esam dzirdējuši, un nekas no tā nav pieņemams ne Ukrainai, ne Eiropai.
Kopš janvāra, kad tika uzsākta attiecību uzlabošana ar Kremli, Trampa administrācija sākotnēji vilcinājās piekrist samitam ar Putinu, gaidot no Kremļa signālu, ka Krievijas līderis patiešām ir gatavs īstam pamieram kaujas laukā.
Tagad Baltais nams pēkšņi piekritis samitam, un tas ir raisījis jautājumus, vai, un, ja jā, tad ko tieši Putins Maskavā sarunās ar Vitkofu ir solījis.
Sarunu gaitu nekomentēja neviena no pusēm.
Viena no iespējām esot tāda, ka Putins izrādījis lielāku elastību jautājumā par to, kā vienošanās procesā starp Krieviju un Ukrainu varētu tikt sadalītas vai apmainītas teritorijas.
Mēnešiem ilgi Krievijas sūtņi sarunās ar ASV kolēģiem ir uzstājuši, lai Maskavai tiek nodota visa to četru reģionu teritorija, kurus Kremlis dēvē par “anektētiem” kopš 2022. gada beigām, lai gan plašas šo teritoriju daļas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.
ASV sarunvedēji līdz šim šo nostāju uzskatīja par nepamatotu – kā zīmi, ka Maskava nav nopietni noskaņota beigt karu.
Kremļa aprindām pietuvināti ļaudis, kā arī politiskie analītiķi, saka, ka Putinam svarīgākais ir panākt, lai Ukraina neiestātos NATO, ierobežot tās militārās spējas un nodrošināt, ka Kijivā būtu pret Maskavu labvēlīgāk noskaņota valdība.
“Carnegie Moscow Eurasia Center” pētniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Putinam vissvarīgākais ir NATO un stingras garantijas, ka Ukraina nebūs NATO un ka NATO valstis neattīstīs militāro klātbūtni Ukrainā.
Viņa pieļauj, ka par pārējām prasībām varētu kaulēties sarunās.
Maskava nav formāli noteikusi četru “anektēto” reģionu robežas, un Stanovaja to uzskata par pazīmi, ka jautājumā par teritorijām vienmēr ir pastāvējusi zināma elastība.
Viņa neizslēdz iespēju, ka Krievija varētu piekrist noteiktu teritoriju apmaiņai.
Daži analītiķi uzskata, ka visreālāk apmaiņai varētu tikt piedāvāta Krievijas kontrolētā zeme Ukrainas reģionos, kurus Maskava nav “anektējusi”.
Krievija kontrolē 1719 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Harkivas un Sumu apgabalos – neviens no tiem nav “anektēts”.
Pašlaik ir maz norāžu, ka, neraugoties uz Baltā nama aizvien asākiem draudiem, Putins būtu atteicies no saviem stingrajiem mērķiem.
Krievijas spēkiem ir zināms pārsvars kaujas laukā, tāpēc Putina lēmums apstāties un slēgt vienošanos, nevis mēģināt ieņemt vairāk Ukrainas, pats par sevi jau būtu uzskatāms par piekāpšanos.
Tomēr, lai gan kopš vasaras ofensīvas sākuma Krievijas spēki Ukrainā ir gandrīz nemitīgi virzījušies uz priekšu, viņi ir cietuši arī ievērojamus zaudējumus un joprojām ir tālu no visu četru “anektēto” reģionu pilnīgas ieņemšanas.
Tramps savā brīžiem ārkārtīgi haotiskajā darbībā apvieno diplomātiskus piedāvājumus ar ekonomiskiem draudiem, lai pārliecinātu Krieviju izbeigt karu Ukrainā.
Pagājušajā nedēļā par plāniem tikties ar Putinu viņš pavēstīja tajā pašā dienā, kad tika izziņots nodoms sodīt Indiju par Krievijas naftas iegādi, divkāršojot ASV tarifus.
Pēdējā mēneša laikā Tramps atkārtoti ir draudējis sagraut Krievijas kara ekonomiku,
ja Putins nepiekritīs pamieram, vai nu ieviešot jaunus sankciju pasākumus, vai arī bloķējot atlikušo tirgu pieejamību Krievijas naftai.
Kremlis līdz šim ir noraidoši reaģējis uz Trampa ultimātiem, paziņojot, ka tas plāno turpināt savu jaunāko ofensīvu.
Ko tieši atnesīs sarunas, ja tās piektdien Aļaskā patiešām notiks, mēs varam tikai minēt.
Katrā ziņā ASV un Krievijas jebkāda veida vienošanās būs nozīmīgs gājiens lielajā ģeopolitiskajā spēlē, bet bez Ukrainas un Eiropas piekrišanas nekādas teritoriju apmaiņas un tamlīdzīgi darījumi nenotiks.
Diemžēl,
steidzoties tikties ar Putinu Aļaskā – teritorijā, ko Krievija savulaik pārdeva ASV, – Tramps riskē atkal ļaut ar sevi manipulēt viltīgajam Krievijas diktatoram.
Ja Tramps patiesi vēlas iegūt Nobela Miera prēmiju, viņam būtu jāturpina ar plašu pret Krieviju vērstu sankciju izziņošanu, jāstrādā pie iesaldēto Krievijas aktīvu nodošanas Kijivai un būtiski jāpalielina ieroču piegādes Ukrainai.
Šādi soļi pavērtu iespējas daudz auglīgākām sarunām.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība izsludina ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā.
Slimnīcām nepieciešams valsts atbalsts.
Ilgstošie nokrišņi kavē robežas izbūvi Latgalē.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu procesu organizēšanā amatā pazemināts Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izziņo ASV un Krievijas prezidentu tikšanos.
Desmitiem valstu stājās spēkā augstāki ASV muitas tarifi.
Eiropas dienvidos turpinās plaši mežu ugunsgrēki.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu kritizē par lēmumu pilnībā ieņemt Gazas joslu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
