liepajniekiem.lv
Sacīto, kā allaž, var interpretēt dažādi, tādēļ, skatoties nākotnē, var izvērst gan optimistisko, gan pesimistisko scenāriju. Protams, raugoties no Latvijas, Eiropas un Ukrainas pozīcijām.
Ko tad galu galā pirmdien pateica Tramps? Viņš brīdināja Krieviju, ka piemēros superbargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja Putins 50 dienu laikā “neatrisinās karu” Ukrainā.
ASV prezidents gan bija ierasti nekonkrēts, nesniedzot sīkāku informāciju par to, kam un kā.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, kas nedēļas sākumā tikās ar Trampu, turpat Baltajā namā sacīja, ka ASV un NATO vienojušies Ukrainai nosūtīt “milzīgu daudzumu” ieroču.
Abi paziņojumi ir nodalāmi tādā ziņā, ka viens ir ekonomiskā kārts, otrs militārā svira, taču tikai aprobežotam cilvēkam var nebūt skaidrs, ka Krievijas agresiju var apturēt ar kombinēto pretuzbrukumu – iespaidojot Kremļa ekonomiku un dodot sāpīgus triecienus karalaukā.
Ko nozīmē “atrisināt karu”? Optimists teiktu, apturēt karadarbību un vienoties par pamieru, bet liels optimists – izbeigt karu pavisam.
Pesimists ar to domātu, ka Putinam dots drošs laiks, lai turpinātu slepkavot karavīrus un civiliedzīvotājus, bet pilnībā bezcerības mākts prāts uztrauktos, ka Ukraina Kremļa militāro spiedienu 50 dienu garumā var neizturēt un fronte krist.
Tādējādi “atrisināt karu” var nozīmēt gan mieru, kad Ukrainas sakāvi.
Taisnība parasti kaut kur pa vidu dzīvojas, bet, manuprāt, Trampa dotās 50 dienas ir viņa vājuma pazīme. Cik ilgi var klausīties viņa retoriku par tik un tik dienām? Un allažiņ pēc noteiktā termiņa nekas neseko.
ASV prezidents kā nevēlas, tā nevēlas pieņemt stingrākus mērus pret agresoru, senatoru grupas sagatavotais likumprojekts, kas noteiktu vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju, kā stāv, tā stāv skapī. Un Kremlis to labi apzinās.
Acīgākie analītiķi saskatījuši kādu interesantu iezīmi. Desmit dienas pirms Trampa paziņojuma par 50 dienām bija telefonsaruna starp Putinu un Trampu, kurā mūsdienu Hitlers ASV prezidentam esot sacījis, ka tuvāko 60 dienu laikā cer ar karaspēku iziet uz tām administratīvajām robežām, kas ir viņa definētais mērķis… Domājat, sakritība?
Bet realitāte ir tāda, ka šajā laikā fronte principā lielas pārmaiņas nepiedzīvos, jo ne vienai, ne otrai pusei nav nepieciešamā pārspēka, lai kaut ko radikāli karalaukā mainītu.
Vismaz tā uzskata neatkarīgās pētniecības organizācijas “Conflict Intelligence Team” dibinātājs un Krievijas trimdas opozīcijas aktīvists Ruslans Ļevijevs.
Kas notiks pēc šīm 50 dienām? Var mēģināt prognozēt, ka nekas.
Piemēram, ziņu aģentūra “Reuters” uzskata, ka Putins karu negrasās beigt, līdz Rietumi pieņems Maskavas miera nosacījumus. To esot pauduši trīs Kremlim pietuvināti avoti.
Krievija no ASV jaunajām sankcijām nebaidās. Un analītiķi arīdzan apgalvo, ka tās nebūs diži auglīgas. Tramps tātad neko kardinālu pēc šī termiņa nespēs mainīt.
Šajā ziņā daudz efektīvāka solās būt Eiropas Savienības aizvadītajā nedēļā beidzot pieņemtā 18. sankciju kārta pret Krieviju. Bija gan ilgstoši “jācīnās” ar Slovākijas pretestību.
Tiesa, neesot izdevies pārliecināt Trampu piekrist Eiropas plānam par cenu griestiem Krievijas naftai, proti, pazemināt cenas līmeni.
Ja ASV ietu kopsolī ar Eiropu, sankcijām būtu lielāks svars – tas palīdzētu kontrolēt ierobežojumu apiešanu.
Solījums Ukrainu apgādāt ar “milzīgu daudzumu” ieročiem ir lielisks. Tiesa, arī te ir daudz neskaidrību, jo neviens nezina, kas ir “milzīgā daudzuma” definīcija.
Saprotams, ka izdošanās faktors kaujas laukā slēpjas daudzās komponentēs, arī ieroču un munīcijas daudzumā, jautājums tikai, vai NATO spēj piegādāt pareizo (īsto un iedarbīgo) ieroču daudzumu, cik īsā laikā piegādāt un vai ir pietiekams skaits speciālistu, kas ar tiem māk strādāt.
Turklāt, brīžiem šķiet, ka NATO ģenerālsekretārs retorikā nedaudz pārņēmis Trampa stilu izteikumos.
Nav izslēgts, ka tas ir gudri, jo jāpieliek lielas pūles, lai eiropieši pārliecinātu ASV prezidentu stāvēt vienotā frontē pret Krieviju.
Tramps vairākkārt uzsvēris, ka par visu (ASV ieročiem) maksās NATO valstis, ne amerikāņi.
Tātad ASV prezidentam palīdzība Ukrainai pagaidām ir tikai bizness, nevis viņš vadās pēc kādiem morāliem, taisnīguma vai līdzjūtības apsvērumiem.
Ja ASV palīdzība ir pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” un raķetes, ko nopērk Eiropa un NATO, tas, protams, ir ļoti labi. Eiropas darījumu retorika ar Trampu var palīdzēt.
Ja Trampam nevar iebarot ideoloģiju, varbūt var ieslidināt apziņā, ka ASV ieroču pirkšana Ukrainai ir fantastisks darījums.
Lai arī Trampa sacītajam ne vienmēr var ticēt, ir analītiķi, kas uzskata, ka pēdējā laikā
Trampa un viņa administrācijas pārstāvju paziņojumi tomēr ir pagrieziens līdzšinējā ASV ārpolitikā.
Tiesa, citiem vārdiem jau sacīju, ka amerikāņu rokās nav nevienas burvju nūjiņas, kas piespiestu Putinu tūliņ pārtraukt karu.
Krievijas ambīcijas, ASV un Eiropai minstinoties ar palīdzību Ukrainai un sankcijām Krievijai gandrīz trīs ar pusi kara gadu laikā, agresoram ir ļāvušas attīstīt militāro mašinēriju un uzturēt ekonomiku pie dzīvības, kaut arī šie spēki lēnām izsīkst.
Tas nozīmē, ka tā pasaules daļa, kas ciena starptautiskos nolīgumus, nedrīkst zaudēt pacietību.
Visticamāk, militārais konflikts turpināsies pēc piecdesmit, pēc simts un arī pēc divsimt dienām. Bet katrs lēmums, kas vājina Kremļa režīmu, tuvina mieram.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība nolemj izpirkt “Tet” un LMT daļas no Zviedrijas “Telia”.
Sarunās Cēsīs tiekas Baltijas valstu premjerministri.
Zemnieki neapmierināti ar EK piedāvājumu lauksaimniecības politikai.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ministru prezidente Evika Siliņa Ukrainas valstiskuma dienā ierodas Kijivā un nodod Latvijā ražotas bruņumašīnas “Patria”.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ES beidzot vienojas par 18. sankciju kārtu pret Krieviju.
ASV prezidents Tramps dod Krievijai 50 dienas, lai “atrisinātu karu” Ukrainā.
EK laikam no 2028. līdz 2034. gadam piedāvā divu triljonu budžetu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas Augstākā Rada premjerministres amatā apstiprinājusi līdzšinējo pirmo vicepremjeri Jūliju Sviridenko.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
