liepajniekiem.lv
Interesanti tāpēc, ka Tramps aizvadītajā nedēļā izteicās, ka “sarunās vairs nav ieinteresēts”, jo pēc vairākkārtējām papļāpāšanām ar Kremļa saimnieku Krievija ne tikai turpina uzbrukt, bet savu nežēlību ir tikai vairojusi.
Jā, daudzi analītiķi runā par to, ka Tramps beidzot sāk saprast, ar ko viņam ir darīšana.
Bēdīgi, ka pasaules spēcīgākās lielvaras prezidents laikam ir pēdējais uz šīs zemeslodes, kuru ķērusi apskaidrība, ka Putins saprot tikai spēka valodu un negrasās apstāties.
Nu, protams, līdz brīdim, kad viņš patiešām vairs nespēs turpināt karu.
Un Trampa dotais laiks līdz šīs nedēļas piektdienai, lai agresors apstātos, pretējā gadījumā solot ieviest stingras sankcijas, nekādi nenobiedēja Kremļa diktatoru.
Gluži pretēji – cietsirdīgi triecieni pa Ukrainas galvaspilsētas dzīvojamiem namiem sēja desmitiem nāvju un gandrīz 200 cilvēkus ievainoja. Miruši un ievainoti arī bērni. Kliedzoši.
Vai Trampam kāds pačukstēja, ka par viņu diezgan atklāti ņirgājas? Pirms tam taču viņš to nebija pamanījis vai izlikās nemanām.
Varbūt. Taču līdz šim viņš vairāk verbāli draudējis, nevis draudus īstenojis. Arī pēc triecieniem Kijivai prezidents izteicās, ka Krievijas rīcība ir “pretīga”.
Nevar nepiekrist, turklāt imperiālistiski regulāri pretīga jau vairāk nekā 20 gadus…
Pirms divām nedēļām rakstīju, ka pēc sākotnēji noteiktā 50 dienu termiņa nekas nemainīsies. Arī pēc jaunā – saīsinātā – termiņa tāpat. Galvenais, lai draudi pēc tam tiktu īstenoti.
Var diskutēt, cik iedarbīgas būs sankcijas, un eksperti sliecas uz to, ka ne īpaši, taču neatkarīgi no tā: katrs solis, kas kaut kādā mērā traucē Kremlim īstenot agresiju, nenovēršami tuvina to dienu, kad Krievija vairs nespēs karot un iestāsies miers.
Tāpēc ir jāgādā par abām komponentēm – militāro (palīdzību Ukrainai ar ieročiem) un ekonomisko (Krievijas novārdzināšanu un līdzekļu piešķiršanu Ukrainai).
Jo ātrāk pieliksim pūles, jo ātrāk sasniegsim agresora savaldīšanas mērķi. Kaut arī ar krietnu nokavēšanos.
Un te lielākais klupšanas akmens ir, cik lielā mērā NATO un citas sabiedroto valstis ir gatavas tam gan politiski, gan praktiski. Bet jābūt daudz gatavākām nekā līdz šim.
Kamēr Krievija konfiscē Ukrainas iedzīvotājiem viņu mājokļus okupētajās teritorijās un tos izpārdod Krievijas iedzīvotājiem, pasaule joprojām nevar izšķirties par Krievijas iesaldēto miljardu konfiscēšanu, kas atrodas bankās aiz agresora robežām, un izmantošanu pret pašu Krieviju.
Kā lai uzvar pretinieku, ja tas dara, ko grib, bet mēs katrā solī piesaucam īpašumtiesību neaizskaramības svētumu.
Visvairāk bažu ir par to, ka Vitkofs kārtējo reizi ieradīsies Maskavā un Putins viņam piedūdos pilnas ausis par to, ka Krievija nevis iekaro, bet atbrīvo savas zemes,
un ka “jānovērš konflikta cēloņi”, proti, ukraiņiem ir jāatsakās no savām teritorijām, jāsamazina armija, jāaizmirst par iespēju pašiem lemt savu likteni, liedzot iestāties starptautiskajās organizācijās, piemēram, NATO un ES.
Bet varbūt krievi izplānos kādu “lielisku darījumu”, kas patiks Trampam, jo viņš taču ir “darījumu cilvēks”. Pēc tam Baltā nama administrācija paziņos, ka “tomēr tic Putina patiesajai vēlmei izbeigt karu…”.
Trampa dažādie paziņojumi ir pateicīga barība dažādiem gan nopietniem ekspertiem, gan sazvērestību pinējiem. Blogeri cenšas analizēt vai izsaka vien minējumus, kā attīstīsies notikumi.
Nu, piemēram, lūk, kādu scenāriju ieskicē Krievijas opozicionārs Genādijs Gudkovs, kuram savulaik kā dumpiniekam atņēma Krievijas Valsts domes deputāta mandātu.
Viņš mēģināja prognozēt Kremļa rīcību pēc Trampa paziņojuma par saīsinātu termiņu uguns pārtraukšanai.
Putins diemžēl neesot sliktā situācijā, vairāk nekā piektdaļa Ukrainas ir okupēta. Karavīru nāve viņu maz uztraucot. Diktatoru interesē tikai sava āda, turklāt viņš uzvedas nekaunīgi, žvadzina kodolieročus, ļoti labi zina, ka neviens nekad Krievijas teritorijai neuzbruks.
Gudkovs uzskata, ka Putins visādi centīsies ļodzīties, parādot, ka viņu interesē kara izbeigšana, un varbūt pat piekritīs pārtraukt uguni tajās robežās, kur saskaras armijas.
Un kaut kā mēģinās iesaldēt konfliktu, ievirzīt to latentā fāzē, lai izdevīgā brīdī to atsāktu.
Tādā gadījumā prasīs no ukraiņu puses izveidot demilitarizēto zonu kādu 30 kilometru attālumā no saskarsmes līnijas, protams, arī atteikties no smagiem ieročiem, Rietumiem vairs nepiegādāt bruņojumu.
Visu laiku turpināsies lielākas un mazākas apšaudes.
Kad nosacītā pamiera periodā atsāksies sarunas, Putins visiem spēkiem mēģinās tās novilcināt un sarunas, iespējams, ļoti ievilksies, varbūt pat uz gadiem.
To laikā Krievija intensīvi bruņosies, lai atjaunotu visu to, kas zaudēts karā pret Ukrainu, lai gatavotos jau citam karam. Paralēli tam agresors turpinās provocēt situāciju Kaukāzā, iespējams, Baltijas valstīs, Moldovā.
Tomēr man grūti noticēt tam, ka, ja Rietumi vērsīs visu iespējamo sankciju bardzību pret Kremļa režīmu, tas spēs izķepuroties.
Jā, diemžēl prognozes par drīzu Krievijas ekonomikas sabrukumu, par ko analītiķi runājuši pēdējos gadus, nav piepildījušās.
Toties ekonomikas un finanšu likumus neviens nav atcēlis un Krievija nav nekāds unikāls izņēmums. Situācija tiešām pasliktinās un pasliktinās.
Taču autoritārais režīms demonstrē pārsteidzošu izveicību un noturību. Padomju Savienība sabruka, jo finansiāli neizturēja bruņošanās sacensību.
Man ir jautājums: kā Krievija var pretoties Rietumu turīguma divdesmitkārtīgam pārspēkam? Man ir arī atbilde: Rietumi šo pārspēku neizmanto.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Migranti no Baltkrievijas pastiprināti mēģina šķērsot robežu.
Turpinās asas diskusijas par izdienas pensiju sistēmas reformu.
Jūnijā bezdarbs bija 6,9%, tas ir augstāks nekā vidēji ES.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Zemkopības ministrs Armands Krauze nonācis viedokļu krustugunīs pēc sava viedokļraksta, asi kritizējot idejas par vispārēju koku ciršanas aizliegumu un tās saistot ar politiskiem uzskatiem.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Gada inflācija eirozonā jūlijā saglabājusies 2% līmenī.
Ukrainas parlaments atjauno pretkorupcijas institūciju neatkarību.
Vairākas Rietumvalstis apsver palestīniešu valstiskuma atzīšanu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Donalds Tramps saīsina Krievijai doto laiku, lai pārtrauktu karu Ukrainā, un vēl vairāk pastiprina pret Kremli vērsto retoriku.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
