liepajniekiem.lv
Fakts, ka Tramps priekšroku dod saziņai ar agresorvalsts vadītāju, nevis Ukrainas prezidentu Zelenski, jau ir pietiekami raksturojošs.
Un ASV dažādu amatpersonu sekojošie paziņojumi pastiprināja bažas par to, ka Ukrainas likteni cenšas lemt lielvaras.
Notikumu un paziņojumu ķēde lika vairāk pieklust tiem, kas vēl cerēja, ka neprognozējamais Tramps, neraugoties uz Kremli atbalstošiem izteicieniem, spēj būt radikālāks, atbalstot tieši Ukrainu.
Kaut arī nevar gluži pateikt, ka odiozais ASV vadītājs ir Krievijas pusē, –
nezināmā ir vairāk nekā saprotamā, nav izskaidrojams, kāpēc viņš sevi un Ukrainu vēl pirms sarunām nostāda neizdevīgākā pozīcijā.
Es domāju paziņojumus par Ukrainas neiespējamību pievienoties NATO un okupētās Ukrainas teritoriju nereālistisku atgūšanu.
Šie nosacījumi taču ir labs trumpis pret Krieviju, kas izmantojams sarunu procesā. Ja izdodas panākt kādas piekāpšanās no Krievijas puses, ir iespēja kaut ko no sākotnējiem nosacījumiem mīkstināt.
Vēl neizprotams ir Trampa īpašā sūtņa Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīta Kelloga paziņojums, ka viņš neredz Eiropas valstu dalības iespēju miera sarunās…
Daži Eiropas līderi jau to nosaukuši par nepieņemamu, bet Islandes premjerministre Frostadotira pauda, ka Eiropa nav pārliecināta, ko ASV īsti vēlas darīt, lai panāktu mieru Ukrainā, un ka
Eiropas līderiem ir grūti pastāvīgi reaģēt uz neskaidriem ASV administrācijas pārstāvju izteikumiem.
Šis aspekts arī rada lielāko mulsumu eiropiešu attieksmē.
Ir redzams, ka ASV veic separātas darbības, bet Eiropa nesaprot, kā atbildēt. Bet ir jāatbild. Vai nu ASV izvēlējušās ceļu “skaldi un valdi”, nerēķinoties ne ar vienu citu kā vien ar sevi, vai nu tomēr pasaka, kas ir to mērķi savā valstī, Eiropā, Ukrainā un pasaulē?
Jūtama nerēķināšanās ar sabiedrotajiem vai, par nožēlu, iespējams, pat varētu teikt – nesenajiem sabiedrotajiem.
Tā vien liekas, ka Ukrainas valsts perspektīvas Trampam diži neinteresē, viņa prerogatīva ir izpildīt solījumu saviem vēlētājiem – pārtraukt karu Ukrainā.
Kādiem līdzekļiem un ko tas prasīs daudzcietušajai ukraiņu tautai, ir otršķirīgi. Nekādas morāles, nekādas labdarības, tikai sauss aprēķins, tikai bizness.
Un te slēpjas bažas: vai Tramps ar Putinu kaut ko jau nav sarunājis par, piemēram, Krievijas “retzemju metāliem”, kamēr ar Ukrainu nekādas vienošanās par to vēl nav.
Ar “retzemju metāliem” es domāju ne tikai šo burtisko vārdkopterminu, bet arī tirgošanos ar citiem izrakteņiem, resursiem. Šīs mantas Krievijā ir daudz vairāk nekā Ukrainā.
Un, iespējams, abu autoritāro vadītāju starpā ir bijušas arī kādas idejas par pasaules pārdali. Ja tā, tad tas ir milzīgs drauds, vēsturi taču atceramies.
Pēc savas ievēlēšanas Tramps tik daudz dīvaina ir sarunājis, ka vairāk jāseko līdzi viņa darbiem, citādi var nojūgties.
Par “nojūgšanos” jeb psihiatriskām problēmām abu vadītāju galvās pagājušajā nedēļā kolorīti izteicās Ukrainas pētnieciskais žurnālists Vitālijs Portņikovs sarunā ar Krievijas opozīcijas blogeri Marku Feiginu.
Pēc Portņikova domām, mums ir darīšana, un tas, protams, esot briesmīgi, ar diviem ne tiem jaunākajiem psihiski nestabiliem cilvēkiem.
Viens no viņiem plivina 17. gadsimta pasaules karti un nepārtraukti murgo par īsteni vēsturiskajām Krievijas zemēm, kuras ir jāatkaro.
Viņa padomnieki ir Ivans Bargais, Pēteris I un Katrīna II.
Savu rīcību viņš pamato ar kaut kādām vēsturiskām luminiscencēm, sarunājas ar līķiem un savās fantāzijās Kremlī, iespējams, pat guļ ar Katrīnu Lielo.
Bet, no otras puses, ir cits cilvēks, kurš operē nevis ar starptautiskajām tiesībām, nevis vērtībām un demokrātiju, bet pasauli sadala dažādās teritorijas ar retiem metāliem un tādās, kurās to nav.
Viens kliedz, ka viņam kaut kāda teritorija ir vajadzīga, jo viņš to mantojis no savas mīļākās imperatores Katrīnas, kura to bija viņam novēlējusi, naktī čukstot ausī. Bet otrs runā, ka šī teritorija vajadzīga viņam pašam, jo tur noskatījis retzemju metālus.
Tātad viens saka: “Te ir Krievijas gars! Otrs: “Te ir retie metāli!”
Ja šo situāciju iestudētu uz skatuves, sanāktu neslikts mūzikls… Tikpat labi abus personāžus var iztēloties psihiatriskajā slimnīcā, tiesa, dažādās palātās…
Atgriežoties pie Eiropas mulsuma, kā gan te lai neapjūk, ja skaņas nāk no trakonama palātām… Taču diemžēl jāatzīst arī skaudrs fakts.
Eiropa tomēr ir pārāk maz darījusi, lai palīdzētu Ukrainai gan militāri, gan finansiāli, gan neiedarbinot pilnu sankciju spēku pret Krieviju.
Jau kādu laiku valstsvīru sacītajam, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka loma starptautiskajā politikā pēc ASV palīdzības atslābuma Ukrainai un pēc Trampa nākšanas pie varas, jārod praktisks segums.
Ir taču saprotams, ka ASV neriskēs pilnībā zaudēt sabiedrotos, tāpēc Eiropai ir jārod pretlīdzekļi tarifu karā un jāmeklē ceļš ne tikai pie sarunu galda, bet arī jāsēž goda vietā.
Tā tikai vēl trūka, ka Tramps un Putins noteiktu drošības politiku Eiropā bez Eiropas iesaistes.
Jā, diemžēl var nākties finansiāli ciest, taču pēc tam atkal piedzīvosim uzplaukumu, nevis jau pašā saknē atsakāmies no kā.
Tomēr, iespējams, ne viss ir tik drūmi, kā tas patiesi izskatās. Jau sacīju, ka ir pārāk daudz nezināmā. Analītiķi prognozē, ka miera sarunas varētu būt ilgas un sarežģītas. To laikā daudz var mainīties karalaukā.
Un Eiropas spēkos ir gādāt tieši par Ukrainai pozitīvām izmaiņām. Lai Eiropa būtu spēcīga figūra uz jaunās ēras šaha galdiņa, nevis paliktu uz lieveņa.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Pasliktinājies Latvijas rezultāts Korupcijas uztveres indeksā.
Prasību priekšvēlēšanu aģitācijā lietot valsts valodu atzīst par atbilstošu Satversmei.
Pērn piedzimis 12 571 bērns – par 1919 mazāk nekā 2023. gadā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Minhenes drošības konferencē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atgādināja seno sentenci: ja vēlamies mieru, ir jāgatavojas karam un visiem scenārijiem.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Minhenes drošības konferencē diskutē par Eiropas lomu pasaulē.
Navaļnija nāves gadadienā aicina Krieviju atbrīvot politieslodzītos.
Francijas prezidents aicina Eiropas līderus uz ārkārtas samitu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Donalds Tramps verbāli cildina “ārkārtīgi produktīvo sarunu” un brāļojas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
