liepajniekiem.lv
Baltā nama administrācija pagājušajā nedēļā piedāvājusi brīvprātīgi aiziet no darba daļai federālo valsts iestāžu darbinieku, piedāvājot atlaišanas kompensācijas astoņu mēnešalgu (!) apmērā.
Tas ir Trampa mājiens tūkstošiem dažādu ierēdņu ASV, ka viņi varētu tikt atlaisti, ja nepratīsies aiziet paši. Un ekscentriskais prezidents pat var mēģināt ignorēt “demokrātijas citadeles” darba likumus.
Daudzās no šīm iestādēm, piemēram, strādā ierēdņi, kas kontrolē sankciju režīma ievērošanu pret Krieviju. Un, kā zināms, amerikāņi atšķirībā no kuslās Eiropas šādas lietas pārvalda skrupulozi.
Cilvēkresursu aizplūšana no šīm iestādēm ir slikta ziņa Ukrainai un Eiropai.
Tai pašai Eiropai, kurā esam arī mēs un kura nekādi nespēj vienoties par sašķidrinātās gāzes importa aizliegšanu no Krievijas (kas pērn pieaudzis!), tankkuģu ēnu flotes kustības ierobežošanu un sankciju apiešanas mehānismu stingrāku kontroli.
Šīs preces turpina barot Kremļa kara mašīnu.
Iepriekš Trampa administrācija pieņēma lēmumu apturēt finansējumu ārvalstu palīdzībai. Šie līdzekļi “nogriezti” dažādās programmās – tur ir gan katastrofu seku likvidēšana, gan pētījumi zinātnē, arī medicīnā un citi mērķi.
Latvijā, piemēram, nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” uz laiku pārtraucis Ukrainas speciālistu apmācības ASV finansētajā projektā. Lūk, tiešās šī lēmuma sekas.
Diemžēl negatīva ietekme ir arī uz daudz cietušo Ukrainu.
Un, lūk, Tramps sācis īstenot savus draudus par ievedmuitas tarifiem. 25 procentu muita noteikta Kanādas, Meksikas, bet 10 procentu – Ķīnas precēm. Šī patiesības stunda iestājas tieši šodien.
Kas būs nākamie? Eiropa? To jau pieredzējām Trampa pirmās valdīšanas laikā.
ASV atklāti izvēlas nevis sarunas, bet gan muitas tarifu noteikšanu citām valstīm, nešķirojot, vai tas ir ģeopolitiskais ienaidnieks vai sabiedrotais!
Tas savukārt var izraisīt pretpasākumus jeb tarifu karus, kas nav izdevīgi nevienam, arī ASV.
Protams, vieni no šiem “kariem” būs lielāki ieguvēji, atradīsies arī galvenie zaudētāji, vēl kāds no viltīgās upes pamanīsies izlēkt sausām kājām. Trīs minētās valstis jau paziņojušas, ka atbildēs.
ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja pagājušajā nedēļā pēc divu dienu sēdes nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.
Nebūšu finanšu pazinējs tik dziļi, bet regulāri klausos ekspertu viedokļus. Tie pēc šī lēmuma pauž, ka biznesa vide ASV sašļuka, pesimistiski reaģēja arī finanšu tirgi, jo gaidīja likmju samazinājumu.
Iemesls FRS rīcībai acīmredzot ir turpmāko lēmumu un notikumu neprognozējamība. Inflācija ir ļoti nozīmīgs šī lēmuma aspekts.
Ejot muitas tarifu paaugstināšanas virzienā, loģiski pieaug arī inflācijas potenciāls.
Cietēji var izrādīties paši amerikāņi, tāpēc Tramps darīs visu, lai savā kontrolē pārņemtu arī FRS, kas ir no ASV valdības neatkarīga institūcija.
Nebūs pirmā, kuras darbībā iejaucas ar diktatora dotībām apveltītais jaunais lielvaras prezidents. Uz kurieni šāda taciņa var novest…?
Trampa “plosīšanās” nervozas padara plašas ASV aprindas, sākot no vienkāršajiem pircējiem, turpinot ar ierēdņiem, kredītņēmējiem un beidzot ar starptautiskām kompānijām un globālajiem finanšu tirgiem.
Eiropas Centrālā banka (ECB) atšķirībā no radniecīgās aizokeāna organizācijas savukārt pagājušajā nedēļā galvenās likmes pazemināja par 0,25 procentpunktiem.
No vienas puses, tā ir laba ziņa Eiropai un kredītņēmējiem. No otras – situācija Eiropas valstīs ir atšķirīga un kopumā nestabila globālu procesu (arī ASV lēmumu) ietekmē.
Tāpēc nākamajā reizē 6. martā ECB arī var uzlikt likmju pazemināšanas virzienu uz pauzes.
Karalaukā Ukrainā un Krievijā aizvadītajā nedēļā vērojams tāds kā neliels apsīkums. Jā, raķetes, lādiņi turpina lidot, cilvēki mirt, bet frontes līnija nav ievērojami mainījusies.
Tas norāda uz pagurumu Krievijas ofensīvā, kas saistīts gan ar kara tehnikas, gan dzīvā spēka, gan loģistikas izsīkumu.
Zināmu efektu dod arī ukraiņu mērķtiecīgie triecieni ienaidnieka teritorijā pa naftas pārstrādes rūpnīcām, kas īpaši pastiprinājās aizvadītajā nedēļā.
Krievijas oficiozi var runāt, cik jaudas, par to, ka sankcijas neietekmē valsts ekonomiku un kara vešanas gaitu, bet tā nav taisnība. Tāpēc jau arī kremt Eiropas nespēja spert radikālākus soļus.
Krievijas ekonomikas slīkšana purvā nenorit tik ātri, kā mēs gribētu, taču Putina impērija grimst. To vairs nav iespējams noslēpt.
Galvenais jautājums: cik ilgi pārējā pasaule gribēs pretoties ļaunumam? Jo “spēja” pretoties nebūs īstais vārds.
Antiputļeriskās koalīcijas resurss ir daudzkārt lielāks.
Ārpus Krievijas dzīvojošais ekonomists Vladimirs Milovs ir aprēķinājis, kas paliek pāri, ja no Krievijas naftas un gāzes ienākumiem atņem izdevumus par karu Ukrainā.
Pilna mēroga kara pirmajā – 2022. gadā – plus 6,9 triljoni Krievijas rubļu, 2023. gadā – plus 2,45, 2024. gadā jau mīnus 0,57, bet 2025. gadā sagaidāmais mīnus varētu sasniegt 2,55 triljonus rubļu jeb aptuveni 25 miljardus eiro.
Krievijas Nacionālais labklājības fonds, kurš pirmām kārtām kalpo kā drošības spilvens ārkārtas gadījumiem un pensiju izmaksām un kurā Putins regulāri iegrābjas, lai finansētu karu, šā gada janvārī sasniedzis vēsturisko minimumu, īpaši tā likvīdā daļa (nauda plus zelts) sarukusi līdz 3,8 triljoniem rubļu. Tas ir aptuveni 37 miljardi eiro.
Tālākās perspektīvas ir tikai lejupejošas. Ja Putinam vairs nebūs naudas, karš beigsies ātri. Tiesa, viņam vēl ir viens “labs variants” – naudu atņemt saviem iedzīvotājiem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdības budžeta deficīts pērn – 849,6 miljoni eiro – 2,1% no IKP.
Parakstīts līgums ar “airBaltic” stratēģisko investoru “Lufthansa”.
Pieaug bažas par valdošās koalīcijas stabilitāti.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
“Jaunā vienotība” un “Progresīvie” Latvijas Bankas prezidenta amatā atkal virza Mārtiņu Kazāku.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ECB samazina procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.
ASV nosaka muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.
Krievijas armijas virzība frontē palēninājusies.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Pēc ilgiem masu protestiem, ko izsauca Novisadas traģēdija, atkāpjas Serbijas premjerministrs Milošs Vučevičs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.