liepajniekiem.lv
Globāli par lielo vēlēšanu gadu dēvēja aizvadīto 2024. gadu, kad pie vēlēšanu urnām varēja doties vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotāju skaita.
Eiropa no radikālām pārmaiņām politikā pagaidām spējusi izvairīties, bet uz sliekšņa ir nākamais lielais pārbaudījums – vēlēšanas Vācijā.
ASV pērn pie varas nonāca Donalds Tramps, kurš kopā ar savu jauno līdzgaitnieku, miljardieri Īlonu Masku sācis ārdīt savas valsts un kaut kādā ziņā arī pasaules kārtību.
Uz šādu norišu fona mūsu pašvaldību vēlēšanas varētu likties sīkums, tā teikt, piliens globālā posta jūrā.
Tomēr kaut vai tā pati Rīga daudziem joprojām liekas gana gards kumoss, tādēļ cīņa par galvaspilsētas un citu lielo pilsētu pārvaldīšanu solās būt spraiga.
Pieņemsim, ka es esmu neglābjams ideālists un pasauli redzu totāli rožainos toņos, tomēr, pētot jebkuru, arī pašvaldības, vēlēšanu sarakstus un partiju programmas, es vispirms cenšos atrast idejas, kuras rezonē ar manu pasaules redzējumu.
Un nedomāju tādās kategorijās kā “tie zog”, “tie arī zog, bet dalās”, “tiem jau pašiem pietiek, tātad – nezags”.
Es a priori pieņemu, ka cilvēki, kas startē vēlēšanās, to dara tādēļ, ka viņiem ir idejas, kā uzlabot mūsu ikdienu un dzīvi šajā pasaulē vispār.
Ja šīs idejas sakrīt ar manu redzējumu par to, kurā virzienā būtu vēršami uzlabojumi, es apsveru iespēju balsot par attiecīgo politisko spēku.
Pašvaldības ir atbildīgas par svarīgiem pakalpojumiem un infrastruktūru, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, ceļiem un sabiedrisko transportu. Tādēļ ir svarīgi, lai pašvaldību vadītāji būtu godprātīgi un kompetenti, turklāt tieši šādā secībā.
Var jau ironizēt, ka godīgs muļķis ne ar ko nav labāks par rafinētu blēdi, bet šo polemiku atstāsim citai reizei.
Šoreiz vēlos akcentēt – ir vērts pirms šīm vēlēšanām padomāt par veidu, kādā mēs izraugāmies pašvaldību vadītājus.
Zinu, ka netrūkst neapmierināto ar pašreizējo vēlēšanu sistēmu – proti, mēs balsojam par partiju sarakstiem un, atdodot savu balsi par konkrētu partiju, mēs varam kaut ko vēl mainīt, svītrot, aizkrāsot tikai šajā vienā sarakstā.
Trīs mēnešus pirms vēlēšanām nebūs auglīgi iesaistīties diskusijās par sistēmas maiņu. Tas jādara drīzāk trīs mēnešus pēc kārtējām vēlēšanām ar domu par nākotni, turklāt ilgtermiņa nākotni.
Tādēļ pagaidām varam rīkoties esošās sistēmas ietvaros un mēģināt izmantot tās pozitīvos aspektus, cik nu vien labi iespējams.
Tātad – partiju saraksti. Ne vienā vien pašvaldībā ievērojamu lomu spēlē vietējās politiskās organizācijas – partijas, kurām nav nacionāla mēroga ietekmes vai pārstāvniecības daudzos reģionos.
Toties to vadītāji un līderi ir vietējiem labi pazīstami, reizēm pat kaimiņi, draugi un paziņas.
Un tad balsošana par idejām tiek pastumta maliņā un balsots tiek par konkrētiem personāžiem. Vai priekšstatiem par to, vai kandidāts varētu būt tāds vai šāds.
Varbūt nebūtu slikti, ja sarakstu ar konkrētiem kandidātiem nebūtu vispār un cilvēkiem būtu jāizvēlas tikai no ideju groza sev pieņemamākās un tīkamākās?
Dzīvē tas, protams, nebūs iespējams – šādus grozījumus neviens nevirzīs un neapstiprinās un tas arī nebūtu vajadzīgs.
Bet tajā brīdī, kad, klausoties un skatoties skaļās un krāsainās dažādu politisko spēku priekšvēlēšanu reklāmas, gar acīm raibs metas,
varbūt jānoliek gan malā potenciālo tautas kalpu personību šarms un jāmēģina bezkaislīgi paanalizēt partiju programmas.
Jo tur jau visam vajadzētu būt uzrakstītam.
Tajā brīdī diezgan labi izkristalizējas patiesi vērtīgas un pārskatāmā laika posmā realizējamas idejas, tukša solīšana (lasi: salmu kulšana) bez reāla seguma, kā arī vienkāršs ideju trūkums à la “mēs saimniekosim”, “mēs esam savējie”.
Diemžēl mēs dzīvojam laikā, kad racionālu pieeju arvien biežāk aizstāj sakāpinātas emocijas, turklāt kārtis vēl vairāk sajauc arvien rūkošā iedzīvotāju uzticēšanās varas struktūrām.
Šādā vidē plaukst un zeļ dažādu radikālu virzienu populisms.
Populistu pie varas nonākšana var apdraudēt demokrātiskos procesus arī pašvaldību līmenī.
Populisti bieži izmanto vienkāršotus risinājumus sarežģītām problēmām un sola ar vienu rokas mājienu pārcirst visus Gordija mezglus.
Jau pieminētie Tramps un Masks savu plosīšanos sākuši vareni.
Tomēr šāda pieeja var būt bīstama.
Populisti bieži vien ignorē vai pat grauj demokrātiskos procesus, pieņemot lēmumus, kas var kaitēt sabiedrībai un tās ilgtermiņa interesēm. Viņu solījumi bieži vien ir balstīti uz īstermiņa ieguvumiem, kas var radīt nopietnas sekas nākotnē.
Pavaicājiet šo to par demokrātiju un caurspīdīgumu Ventspils vai Ogres iedzīvotājiem – tiem, kuri nav saistīti ar valdošajiem spēkiem.
Demokrātija, lai arī ne vienmēr perfekta, tomēr ir labākais pārvaldes veids, kāds mums jebkad bijis.
Tā nodrošina, ka lēmumi tiek pieņemti caurspīdīgi un ar sabiedrības līdzdalību. Tā arī nodrošina, ka dažādas sabiedrības grupas tiek pārstāvētas un viņu balsis tiek uzklausītas.
Tāpēc ir svarīgi, lai vēlētāji būtu informēti un kritiski izvērtētu kandidātus, lai nodrošinātu, ka pie varas nonāk cilvēki, kas strādā sabiedrības labā un veicina demokrātijas attīstību.
Tikai tā mēs varam nodrošināt ilgtspējīgu un taisnīgu sabiedrību, kurā ikviens var justies droši un aizsargāts.
Šajās slejās jau vairākkārt esmu aizstāvējis tēzi, ka viena no varas ļaužu lielākajām problēmām ir augstprātība un lepnība par saviem panākumiem.
Tā rada to lielo plaisu starp tautu un varu, kurai tik grūti pēc tam pārmest tiltu. Un tā ir tā auglīgā augsne “viss ir slikti” bļāvējiem, kuriem atliek tikai pieliet eļļu ugunij, un sprādziens var sākties.
Daļa amerikāņu vēlētāju nolēma, ka tautu vislabāk var pārstāvēt miljardieris kopā ar vēl vienu miljardieri, kuri cīnīšoties pret eliti un padarīs Ameriku varenu,
lai ko tas arī nozīmētu.
Pagājušajā nedēļā Eiropas labējie savā saietā sprieda, kā arī Veco kontinentu “padarīt varenu”.
Arī Latvijā jau esam iepazinuši populisma sērgu un pat pārliecinājušies, cik nevarīgi šie ļaudis kļūst, kad jābeidz gvelzt un jāsāk strādāt.
Arī te viens otrs miljonārs nepaguris iejūtas mesijas lomā un sola gādāt par tautas labklājību.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Baltijas valstis veiksmīgi pieslēdzas Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Turpina palielināties saslimstība ar gripu un pneimoniju.
Latviju Eirovīzijā pārstāvēs “Tautumeitas”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas Banku turpinās vadīt Mārtiņš Kazāks.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Plāno slēgt ASV Starptautiskās attīstības aģentūru (USAID).
Plāno pārvietot palestīniešus no Gazas joslas.
Francija piegādājusi Ukrainai pirmos iznīcinātājus “Mirage 2000”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Polijas premjers Donalds Tusks paziņo, ka neuzņems migrantus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
