liepajniekiem.lv
Ukraina izjūt Rietumu nespēju pietiekamā skaitā piegādāt modernus militāri tehniskos līdzekļus, lādiņus, lidmašīnas (kad mēs beidzot ieraudzīsim Ukrainas armijas arsenālā apsolītās F-16?!), tālākas darbības raķetes, un Krievija, izmantojot pārspēku bruņutehnikas un cilvēku masā, lēnām spiežas dziļāk svešā zemē.
Stratēģiskā Avdijivkas pilsēta Doneckas apgabalā diemžēl jau teju ir ieņemta.
Ukraiņiem savukārt ir zināmi panākumi krievu kara flotes terorizēšanā, jo aizvadītajā nedēļā pa burbuli aizgāja vēl viens militārais peldlīdzeklis – raķešu kuteris.
To, starp citu, ar jūras droniem nogremdēja izcili meistarīgi.
Pirmās divas peldošās sprāgstlaivas trāpīja kuģa dzenskrūvē, apturot kutera manevrētspēju, trešā un ceturtā ietriecās korpusa vidū vienā punktā, uzlaižot gaisā ielādētās raķetes, piektais un sestais peldošais drons, kuri arī tuvojās, varēja vairs vienīgi filmēt apokaliptiskus skatus.
Vērojams nogurums abās pusēs.
Paturpinot šaha terminoloģijā, vairums bandinieku un vērtīgāku figūru ir apkautas, karaļi palikuši diezgan pliki, bet spēcīgākās figūras – dāmas, ir pagurušas, lai spētu dot izšķirošus triecienus.
Pagājušajā nedēļā pastiprinājās runas par to, ka starp Zelenski un Ukrainas armijas virspavēlnieku Zalužniju ir nesaskaņas. Būtībā tas vairs šaubas nerada – ir.
Jau nedēļas sākumā vairāki redzami Ukrainas žurnālisti, piemēram, Butusovs, Cimbaļuks un Ukrainas “Telegram” kanāli vēstīja, ka Zalužnijs ir atstādināts no amata.
Acīmredzams apstiprinājums tam ir Zelenska administrācijas klusēšana, nevis šādu baumu noraidīšana. Bija gan neskaidrs soctīklu vēstījums, ka “tā nav taisnība”, nekonkretizējot tieši – kas nav taisnība?
Viena ticama versija, ka Zalužnijam tika ieteikts atstāt amatu un vietā piedāvāts cits, bet viņš tam nav piekritis. Tas nozīmē, ka viņa noņemšana vai atkāpšanās ir laika jautājums.
Ja konflikts abu Ukrainā populārāko vīru starpā ir taisnība, tad vienīgais iemesls, kādēļ prezidents nav izšķīries par bīstamo soli, ir tieši Zalužnija lielās popularitātes aspekts.
Bet vārda “bīstamais” jēga var dažādi attiekties gan uz fronti, gan Ukrainas iekšpolitiku.
Acīm redzami, ka Zelenskis grib komandiera nomaiņu, bet, latviski sakot, raustās.
Iespējams, ne jau Zalužnijs ir vainīgs, ka ukraiņi nespēja atkarot teritorijas iepriekšējās ofensīvas periodā, bet gan resursu – cilvēku un militāro līdzekļu – trūkums. Bet varbūt tomēr arī viņam ir jāuzņemas atbildība.
Jūtams, ka Zelenskis ir straujāks un bezbailīgāks, Zalužnijs – prātīgāks un pragmatiskāks. Vai prezidents militārajā ziņā gribēja redzēt avantūriskāku pieeju? Tāda varbūt piemīt Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšniekam Kirilo Budanovam.
Viņš arī minēts kā viens no kandidātiem, kas varētu stāties Zalužnija vietā. Tiesa, Budanova stils var būt arī ukraiņiem riskants.
Viņš, starp citu, aizvadītajā nedēļā laikrakstam “The Telegraph” paziņoja, ka Ukrainas armija pavasarī sāks jaunu pretuzbrukumu. Līdz tam laikam pašreizējā Krievijas ofensīva būšot izsmēlusi sevi, un tad nākšot ukraiņu kārta. Ukraina šobrīd ir pārgājusi uz aktīvu aizsardzību un būvē spēcīgus nocietinājumus.
Grūti tiešām saprast, no Latvijas pozīcijām raugoties, kad valstis no mums uz Rietumiem beidzot apjautīs, ar cik traku “krievu lāci” ir darīšana?
Sāk izplēnēt pēdējās cerības, ka kaut kas var notikt pašā Krievijas iekšienē. Visas protestu izpausmes tiek nocirstas saknē.
Jā, kaut kas nesen saviļņojās Baškortostānā… Kaut kādi individuāli, neorganizēti izgājieni ik pa laikam parādās no cilvēkiem, kas bailes pazaudējuši. Bet vairums Krievijas sabiedrības ir nozombēta un peld kā pelēka, duļķaina upe.
Krievijas opozīcijas žurnālists Igors Jakovenko Krievijas sabiedrību nosauca neglaimojoši: aitas, kas balso par šašlikiem un tiem, kas tos pagatavo…
Un tieši tas notiks arī gaidāmajās Krievijas prezidenta “vēlēšanās”, kad diktatora amatā tiks “pārvēlēts” Vladimirs Putins.
Nesen televīzijā redzēju ielu intervijas Krievijā, kurās ļaudis izsakās par savas valsts prezidentu un to, kas, viņuprāt, nav īsti labi.
Teju visi aptaujātie uzskata, ka Putins ir īstais prezidents un ka viņu atbalsta, tiesa, daži reizē arī runā, ka būtu labi, ja tēvi, brāļi un dēli atgrieztos mājās no frontes…
Vai apzīmējums “aitas” šajā sakarā nav precīzs?
Atgriežoties pie Rietumiem un palīdzības Ukrainai, ir arī labi signāli. Ar iebaidīšanu Eiropa piespieda Ungārijas premjeru Orbānu nolikt malā destruktīvo politiku balsojumā par 50 miljardu eiro atvēlēšanu Ukrainai.
Viltība ar informācijas izplatīšanu par to, ka Eiropas Savienība varētu ekonomiski bloķēt Ungāriju (kā tad – es gribētu redzēt, kā ES varētu pret kādu no dalībvalstīm vērsties ar ekonomiskas blokādes metodēm!…), nostrādāja.
Tāpat publiskajā telpā pēdējā laikā vairākkārt izskanējis, ka
iespējams bruņots konflikts starp Krieviju un NATO.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA vakar paudis, ka tas pamatā ir vērsts uz Rietumu sabiedrībām un to mobilizēšanu, jo tās “sāk pagurt” no Ukrainas atbalstīšanas.
Vairāki Rietumvalstu līderi un augsta ranga NATO militārpersonas ir izteikušas prognozes, ka ir iespējams Krievijas uzbrukums kādai NATO valstij vairāku gadu perspektīvā.
Komentējot šos izteikumus, Kalniņš uzsvēra, ka viņš tādām prognozēm nepiekrīt un neuzskata par vajadzīgu šādi biedēt cilvēkus.
Man savukārt liekas, ja Rietumi citādi nesaprot potenciālos draudus, tad labāk tos biedēt vienā laidā līdz pat Ukrainas uzvarai.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
“Latvijas Pasts” ziņo, ka ir nolēmis apturēt plašo nodaļu slēgšanas plānu.
Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs nedaudz uzlabojies.
Latvijas EP deputāte Tatjana Ždanoka apsūdzēta par sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valdība apstiprina Baibu Šmiti-Roķi VID ģenerāldirektores amatā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Visas 27 ES dalībvalstis apstiprina palīdzību 50 miljardu eiro Ukrainai.
Frontē Ukrainā Krievijas karaspēks gūst nelielus panākumus.
Pastiprinās runas par Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija nomaiņu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Teilore Svifta ceturto reizi saņem “Grammy” balvu par gada labāko albumu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
