liepajniekiem.lv
Krievijas armija nenodevās svinību priekiem, bet gan, kā jau tika prognozēts, lidināja dažādu veidu raķetes un lidrobotus pret Ukrainu, graujot ēkas un nogalinot desmitiem iedzīvotāju.
Pirms un pēc gadumijas Putina režīma slepkavas izšāva simtiem nāvējošu bultu, veicot masīvāko un intensīvāko uzbrukumu šī kara gaitā. Kara, kas pēc pusotra mēneša pārsniegs divu gadu slieksni.
Terors – šādu taktiku izvēlējies Putins, izdarot psiholoģisku spiedienu uz ukraiņiem, sējot šaubas par to, vai ir vērts pretoties, vai nav jāatdod daļa no savas valsts teritorijas, ja pēc tam iestātos miers…
Protams, tas ir apmāns, jo tādējādi
Putina vara tikai pieaugs reizē ar apetīti turpināt krāt ieročus, mobilizēt jaunu “lielgabalu gaļu” un soļot tālāk imperiālisma taku.
Taču ne man ir jālemj ukraiņu vietā, galu galā viņi ir tie, kas krīt kaujas laukā, es tikai varu no malas skatīties un apbrīnot viņu drosmi un apņēmību stāvēt pretī pārspēkam. Taču es arī uzskatu, ka miera sarunas šajā brīdī ir sliktākais, kas var notikt ar Ukrainu, Eiropu un pasauli.
Tā būtu demokrātijas ģeopolitiskā kapitulācija terora priekšā.
Pagājušajā nedēļā pazīstamais amerikāņu vēsturnieks, kas specializējas Centrāleiropas un Austrumeiropas, Padomju Savienības tēmā, Timotijs Snaiders intervijā televīzijas kanālā CNN vēlreiz atgādināja, ka Rietumiem ir jāturpina atbalstīt Ukraina karā pret Putinu, jo tikai tā ukraiņi var uzvarēt.
Tieši ASV un Rietumu minstināšanās palīdzības sniegšanā pēdējā laikā, manuprāt, ir vissatraucošākais pašreizējā kara posmā.
Jā, Kremlis savu ekonomiku ir nolicis uz kara sliedēm, jā, spēj pieražot tankus, raķetes un lādiņus, jā, pagaidām tauta – atraitnes, karā bojā gājušo dēlu mātes un tēvi – neuzdrošinās iziet ielās masveida protestos, taču Krievija šādu intensitāti nespēs uzturēt mūžīgi.
Ne tauta spēs paciest “brīvības cīņas”, kas norit kaut kur aiz Krievijas robežas, ne ekonomika pavilkt. Krievijai būs jāpadodas.
Un Putinam nevēlamās lietas var sasummēties – iekšējie, ārējie spiedieni, neveiksmes kara laikā noteiks sakāves dienu. Diemžēl šie paši aspekti attiecināmi arī uz Ukrainu.
Profesors Snaiders uzsver, lai arī daudziem šobrīd šķiet, ka Krievijai iet labi, īstenībā tai klājas slikti, jo agresoru armija zaudē daudz karavīru un tā nespēs šādu plaša mēroga karu izturēt mūžīgi.
Tad viņš televīzijā uzdeva jautājumu: vai Rietumi spēs izturēt? Bet ukraiņi savukārt izturēs, ja tai turpinās piegādāt ieročus pietiekamā daudzumā un kvalitātē, jo līdz šim viņi ir apliecinājuši, ka spēj ātri apgūt un sekmīgi izmantot Rietumu ieročus.
Vēsturnieks pievērsās arī ģeopolitiskiem aspektiem, jo, viņaprāt, palīdzēt Ukrainai ASV un sabiedrotajiem patiesībā būtu daudz lētāk, nekā pēc tam cīnīties ar sekām starptautiskajā politikā. Turklāt, viņaprāt, tas nav ne sarežģīti, ne dārgi, piemēram, nosūtot ieročus, kurus tāpat ASV nelietos.
Palīdzība Ukrainai aizstāvēties izmainīšot vēsturi, pretējā gadījumā vēsture pagriezīsies pa nevēlamu ceļu.
Krievijas sabiedrotie un Ķīna rūpīgi vēro notiekošo. Un Snaiders ļoti konkrēti pasaka: ja Rietumi izvēlēsies neatbalstīt Ukrainu, jārēķinās, ka tas mudinās diktatorus uz konfliktu eskalēšanu.
Piemēram, tas pietuvinās Ķīnas un Taivānas konfliktu, proti, ASV var nākties iesaistīties karā ar Ķīnu. Un tas jau izklausās teju pēc pasaules gala…
Tikmēr Krievija frontē it kā atsevišķās vietās ir pavirzījusies uz priekšu, taču, ciešot milzīgus zaudējumus. Cilvēkus dzen nāvē, tuvojoties Putina pārvēlēšanai, kas Krievijā paredzēta 17. martā – pēc vairāk nekā diviem mēnešiem.
Paredzu, ka līdz tam mēs piedzīvosim interesantus, kaut arī baisus notikumus.
Uzvaras agresoram līdz “vēlēšanām” ir vajadzīgas kā vampīram asinis.
Turklāt par jebkuru cenu. Taču esmu pārliecināts, ka “sveicienus” gatavo arī gan Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Zalužnijs, gan Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Budanovs.
Varbūt loloju pārāk lielas cerības, bet man šķiet, ka ap Putina ievēlēšanas laiku kaut kas viņa stingrās rokas sistēmā varētu sabrukt ar visai negaidītām sekām.
Taču nē! Rietumu nespēka turpinājums skaudri iezīmējas vakardienas notikumos, kad Ukraina spēja notriekt mazu daļu no Krievijas palaistajām raķetēm.
Ja tas tā turpināsies, Krievijas nemitīgie uzbrukumi pārvērtīsies par katastrofu.
Iet bojā cilvēki, cieš infrastruktūra, civilie un militārie objekti, nodziest gaisma, kļūst auksti…
Nezinu, vai neveiksmīgā raķešu atvairīšana tiešām saistīta ar munīcijas trūkumu vai Krievijas citādu, viltīgāku taktiku, mēģinot pārsteigt pretgaisa aizsardzības sistēmas. 2024. gads sācies uz visai pesimistiskas nots.
Jā, NATO pagājušajā nedēļā paziņoja, ka palīdzēs dalībvalstīm iegādāties kopumā līdz 1000 raķešu “Patriot”, lai varētu sevi labāk aizsargāt. Tas savukārt varētu palīdzēt atbrīvot savas rezerves, lai sniegtu palīdzību Ukrainai. Līguma summa varētu sasniegt aptuveni piecus miljardus eiro.
Jā, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka “Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, pilsētām un ciemiem parāda, cik svarīga ir moderna pretgaisa aizsardzība…”.
Jā, skan lieliski! Tikai – vai šāda atziņa un rīcība teju divus gadus kopš Krievijas agresijas uzskatāma par savlaicīgu? Ja man uzdotu šādu jautājumu, es atbildētu ar vārdiem, kurus nevar publicēt.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Nesavāc parakstus referendumam par partnerības institūta atcelšanu.
Latvija ir otrā lielākā Krievijas pārtikas produktu importētāja ES.
Banku peļņa pērn 11 mēnešos sasniegusi 657,2 miljonus eiro.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Augstākās tiesas tiesneses amatā stājas Sanita Osipova.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievija ar raķetēm turpina terorizēt Ukrainu.
Izraēlas triecienā Libānā likvidēts viens no “Hamās” līderiem Salehs Aruri.
Zemestrīcē Japānā bojāgājušo skaits pārsniedzis 160.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Izturēt šo gadu nozīmē izturēt visu karu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.