liepajniekiem.lv
Atlikušās priekšvēlēšanas lielā mērā ir formalitāte. Bet partija ir kļuvusi par līdzekli Trampa ambīciju īstenošanai, un viņš gandrīz noteikti būs tās karognesējs trešo reizi.
Pagājušajā nedēļā ar kādu paziņu aizrunājāmies līdz “lielajai politikai” un to, kas sagaida pasauli pēc ASV prezidenta vēlēšanām.
Mana sarunu biedra retoriskais jautājums
“Vai tiešām tie amerikāņi ir tik stulbi?”
raisa vairākus pretjautājumus, un, ja arī pirmajā brīdī gribas atbildēt “Tā droši vien arī ir!”, tad augstprātībai un arogancei šeit tomēr nebūtu vietas.
Nolamāt par stulbeņiem citādi domājošos, arī tad, ja viņu uzskati ir visai tālu no loģikas un turpat tuvumā jau savu kārtu gaida nākamie domu graudi par dažādām sazvērestības teorijām, plakano zemi ieskaitot, diez vai kaut ko spēs mainīt.
Bet nevar noliegt to, ka
Trampa parādīšanās uz politiskās skatuves ir pamatīgi satricinājusi ilgi jo ilgi pastāvējušo ASV divpartiju sistēmu.
Viens no šīs sistēmas stūrakmeņiem – Republikāņu partija – arvien vairāk sāk izskatīties pēc politiskas sektas ar vienu pielūdzamu mesiju, tikmēr veselo saprātu un racionālu spriestspēju nezaudējušie partijas biedri spiesti to pamest.
Veselīgā un funkcionējošā demokrātijā politiskās partijas ir organizācijas, kuru mērķis ir ievēlēt politiķus, kuriem ir kopīgas vērtības un politiskie mērķi. Savukārt domstarpības partijās palīdz tām kļūt stiprākām un spēcināt to pozīcijas.
ASV divu partiju demokrātijā republikāņi un demokrāti ir regulāri mainījušies vietām Baltajā namā un dalījuši varu Kongresā. Šī sistēma saglabājās stabila vairāk nekā gadsimtu.
Bet Republikāņu partija šobrīd lauž visas līdz šim ievērotās tradīcijas un ir kļuvusi par organizāciju, kuras mērķis ir vienas personas ievēlēšana uz visa pārējā rēķina, ieskaitot godprātību, principus, politiku un patriotismu.
Tramps jau ir nodemonstrējis savu nihilistisko attieksmi pret ASV konstitūciju un likuma varu –
būtībā ar to jau ir gana, lai būtu acīmredzama viņa nepiemērotība prezidenta amatam.
Bet ja vesela politiskā partija, īpaši, ja tā ir viena no divām galvenajām partijām tik varenā valstī kā ASV, kļūst par kādas personas un tās visbīstamāko ideju realizēšanas instrumentu, kaitējums skar visus. Visā pasaulē.
To, ka Trampam bija pa spēkam nostiprināt kontroli pār Republikāņu partiju un ātri sakaut savus pretiniekus cīņā par nomināciju šī gada prezidenta vēlēšanām, var daļēji skaidrot ar viņa atbalstītāju kaismīgo dedzību.
Tomēr, iespējams, viņa vissvarīgākā priekšrocība ir tā, ka Republikāņu partijā ir maz atlikušo līderu, kuri vēlētos iestāties par alternatīvu partijas nākotnes redzējumu.
Tie, kas turpina viņam atklāti iebilst, lielākoties ir tie, kas jau atstājuši savus amatus. Citi vienkārši baidās.
Līdz šim uzvara prezidenta priekšvēlēšanu sacensībā liecināja par demokrātisku mandātu, kura ieguvējs bauda partijas vēlētāju sniegto atbalstu. Bet vienmēr kā pašsaprotama lieta tika pieņemts, ka uzvarētajiem sāncenšiem un viņu konkurējošiem uzskatiem tomēr ir vieta partijā.
Tramps cīņu par nomināciju ir izmantojis kā līdzekli, lai attīrītu partiju no sev nevēlamiem citu viedokļu paudējiem. Republikāņu kandidātiem, kuri izstājās no sacensībām, nācies vai nu demonstrēt savu uzticību viņam, vai arī riskēt tikt atstumtiem.
Viņa pēdējā sāncense Nikija Heilija ir republikāņu līdere ar konservatīvu pieredzi gadu desmitiem senā pagātnē, kura strādāja Trampa komandā viņa pirmajā pilnvaru termiņā. Tagad viņš viņu faktiski ir patriecis, iesakot mainīt partiju.
Republikāņu rindās paliek arvien mazāk godprātīgu līderu, kas varētu ieņemt nozīmīgus amatus un kalpot tautai. Partija bez domstarpībām vai iekšējām debatēm, tāda partija, kas pastāv tikai, lai kalpotu viena cilvēka gribai, nekad nespēs realizēt labu pārvaldību.
Mūs, protams, visvairāk satrauc tas, kas attiecas uz ASV ietekmi lielajās ģeopolitiskajās norisēs. Tādēļ satraucošas ir runas par atteikšanos no solījumiem atbalstīt Ukrainu un ilggadējās apņemšanās gādāt par NATO sabiedroto Eiropā drošību.
Kad Tramps nesen iedrošinoši mudināja Krieviju “darīt visu, ko tā vēlas” ar NATO valstīm, kuras pašas nerūpējas par savu drošību, liela daļa republikāņu līderu šai ārprātīgajai retorikai neiebilda.
Jau Trampa pirmajā pilnvaru termiņā valsts sekretārs Maiks Pompeo bija spiests viņu pārliecināt neizstāties no NATO.
Ja Tramps šos centienus mēģinās atkārtot otrajā piegājienā (ja viņš tiešām tiks ievēlēts otrreiz), Kongress teorētiski varētu viņu savaldīt – decembrī likumdevēji pieņēma noteikumus, kas paredz, ka izstāšanos no NATO ir jāapstiprina Kongresam.
Taču partijai, kas jau līdz tādai pakāpei ļāvusies sava līdera “valdzinājumam”, šādi ierobežojumi neko daudz nozīmē.
Šī padevība nebija neizbēgama. Pēc tam, kad 2021. gada janvārī Tramps kūdīja uzbrukt Kapitolijam,
daži partijas līderi, īpaši Kongresā pārstāvētie, bija gatavi norobežoties no viņa.
Un likās, ka Republikāņu partijas neapmierinošie rezultāti 2022. gada vidustermiņa vēlēšanās vēl vairāk iedragās atbalstu Trampam, bažām par viņa uzticību demokrātijai pievienojot šaubas par viņa politisko ilgtermiņa jaudu.
Taču pēc tam, kad Tramps paziņoja par savu kandidēšanu un kļuva skaidrs, ka pret viņu vērstās apsūdzības un draudi tapt tiesātam tikai pastiprina lojālāko atbalstītāju nostāju, šī pretestība pagaisa.
Tagad viņš izmanto šīs lietas saviem politiskiem mērķiem, aģitē, lai savāktu naudu savai juridiskajai aizsardzībai, un savas uzstāšanās tiesā izmanto, lai apšaubītu tiesību sistēmas integritāti.
Faktiski viens varaskārs miljardieris relatīvi īsā laika posmā ir vārda tiešā nozīmē sačakarējis 170 (!) gadus pastāvējušu politisko spēku.
Viņa savdabīgā izpratne par starptautisko politiku un ASV vietu pasaules kārtības nodrošināšanā var kļūt bīstama arī visai planētai.
Amerikāņu izvēles iespējas ir visai neapskaužamas – nācijai, kas iepriekš ar lielu entuziasmu ir uztvērusi aicinājumus uz pārmaiņām un kaut ko jaunu, šogad būs jāizvēlas starp diviem veciem vīriem.
Viens var solīt tikai stabilitāti un prognozējamību, otrs sola izpostīt visu, kas ilgu laiku bijis Savienoto Valstu būtības pamatā. Ironiski, ka cīņā pret eliti, kas vainojama visās valsts nelaimēs, amerikāņus ved šīs elites spilgts pārstāvis.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Noraida bažas par militāro apdraudējumu Latvijai.
Rīgas dome atgūst zemi pie lidostas.
Rēzeknē pieņem budžetu, domi vadīs Aleksejs Stecs.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
No amata atkāpjas AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Paraksta dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Brīdina par iespējamiem terora aktiem Krievijā.
Ukraina noraida ierosinājumus sākt miera sarunas ar Krieviju.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Nikija Heilija izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.