liepajniekiem.lv
Krievija karā pret Ukrainu liek lietā pilnīgi visu, kas vien ir tās rīcībā. Cilvēki diktatoram Putinam nav svarīgi. Katru dienu iet bojā un gūst smagus ievainojumus vismaz viens tūkstotis agresorvalsts karavīru.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā jūnijā pārsnieguši vienu miljonu karavīru. Tas, protams, ir pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba ziņotā.
Lielgabalu gaļa Krievijā vēl ir, kaut arī tās pietrūkst, lai ukraiņus nospiestu uz ceļiem.
Ik dienu Krievija izšauj uz Ukrainu raķetes un dronus, ko militāri rūpnieciskais komplekss joprojām spēj saražot, strādājot 24 stundas diennaktī.
Tas tiek darīts, lai slepkavotu iedzīvotājus, iznīcinātu infrastruktūras objektus, tādējādi sējot bailes sabiedrībā, un noplicinātu Ukrainas pretgaisa aizsardzības līdzekļus.
Un Ukrainai tik smagos apstākļos ASV paziņo, ka aptur dažu ieroču piegādes… Cik noprotams, runa ir par ļoti nepieciešamajām pretgaisa aizsardzības zenītraķetēm “Patriot” un citiem augstas precizitātes ieročiem.
Visu varenā Amerika, izrādās, “nevar atļauties” palīdzēt Ukrainai, jo raķetes vajagot pašai.
Pēc Trampa rīkojuma ieroču revīziju veicis aizsardzības ministrs Pits Hegsets, kurš tad acīmredzot ir šī lēmuma iniciators.
ASV no prioritāro ieroču un munīcijas saņēmēju saraksta svītrojušas arī citas valstis. Kādas, nav zināms.
Militārie analītiķi gan apšauba, ka ASV noliktavās vērojams tik liels ieroču un munīcijas izsīkums, kas apdraudētu ASV drošību.
Tad kādēļ Baltais nams dod acīmredzamus signālus un iedrošinājumu Putinam, lai tas nebeidz slepkavot? Un viņš to dara un darīs, kamēr Krievijai būs attiecīgas militārās spējas.
Tiesa, aizvadītajā nedēļā turpināja iezīmēties novirzes no Trampa līdzšinējās retorikas, kas pēc viņa stāšanās amatā pamatā bija labvēlīgas vai neitrālas Putinam.
Pagājušajā ceturtdienā starp Trampu un Putinu notika piektā telefonsaruna, par kuru ir zināms, 2025. gadā.
Taču atšķirībā no četrām iepriekšējām, kuras Tramps parasti raksturoja, kā “ļoti labas”,
šoreiz ASV prezidents pavēstīja, ka telefonsaruna viņu “ļoti neapmierina”.
Turpretī nākamajā dienā notikusī telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Trampu “esot apmierinājusi”. Un ko lai mēs tagad no tā secinātu?
Pēc mutiskiem izteikumiem pilnīgi neko, jo esam jau pieredzējuši dažnedažādas Trampa verbālās pērles.
Vai ASV prezidentam, kas grasās padarīt savu valsti “atkal diženu”, nav apnicis, kā viņu aiz deguna vazā Putins? Bet varbūt diktators Trampam ko apsolījis?
To mēs nezinām, tādēļ atliek gaidīt, kā Trampa vārdi saskanēs ar darbiem, vienkārši praktiski par to pārliecinoties.
Katrs viņa izteikums par sliktu Ukrainai kaitina, katrs pozitīvs vēstījums dod cerību.
Un pēc Trampa pēdējām sarunām ar karojošo valstu līderiem tāda atkal ir.
Cita starpā, Tramps esot Putinam norādījis uz iespējamību, ka “ASV varētu pastiprināt pret Krieviju noteiktās sankcijas”, un “Krievijas diktatoru šāda iespēja uztrauc”.
Tāpat ASV prezidents atzina, ka “Putina vienīgā vēlme ir turpināt cilvēku slepkavošanu”.
Jautājumi Trampa kungam: kad ASV šīs sankcijas beidzot izsludinās,
kad jūs identificēsit, ka Krievija ir tā, kas nevēlas ne pamieru, ne mieru, un kad nostāsities taisnības pusē?
Pēc sarunas ar Zelenski ASV vadītājs savukārt žurnālistiem pauda, ka “mēs viņiem palīdzējām un turpināsim palīdzēt”, bet uz jautājumu par zenītraķešu “Patriot” piegādēm Ukrainai Tramps sacīja: “Jā, iespējams.”
Tad laiks pāriet pie darbiem, prezidenta kungs! Tomēr līdz šim praktiski pieredzētais cerības uz to mazina.
Ik pa laikam parādās ziņas, ka Trampa administrācija palīdzības sniegšanā Ukrainai ir kūtra, turklāt iesaldē pat priekšgājēja Džo Baidena administrācijas apsolījumus. Tā ir saistību un uzticības graušana.
Tā Ameriku nevarēs atkal padarīt diženu. Tikai sēt neskaidrību pasaules ekonomikā un finansēs, samazināt pasaules izaugsmes perspektīvas.
Tāpēc Eiropas līderiem ir jādarbojas vēl aktīvāk, tostarp Trampam jāpiesola Eiropas nauda, par kuru iegādāties amerikāņu ieročus Ukrainas aizstāvjiem.
Tomēr jāatgriežas pie Trampa un Putina neredzamajām saitēm. Acīmredzami Tramps ir diktatūras piekritējs (tāpat kā Putins), kas necieš citādus viedokļus, bet bez šīs īpašības nav iespējams attīstīt demokrātisku sabiedrību.
Viņa dabā ir arī imperiālistiskas tieksmes.
Tieši Putins uz imperiālismu balstās, pamatojot “krievu pasaules” eksistenci un varenību.
“Trampa retorika pret Kanādu atgādina Krievijas diktatora Vladimira Putina teikto par Ukrainu,” – šie jau ir Kanādas dezinformācijas apkarošanas projekta “DisinfoWatch” dibinātāja un direktora Markusa Kolgas vārdi.
Iedomājieties, kā justos mēs, latvieši, ja mūsu senie un draudzīgie kaimiņi lietuvieši pēkšņi izturētos necienīgi un naidīgi, piemēram, paziņojot, ka Latvija ir Lietuvas sastāvdaļa…
Tieši šādi šobrīd jūtas Kanādas iedzīvotāji.
Kolga bilst, ka kanādiešiem ir ļoti satraucoši kaut ko tādu dzirdēt no tautas, “kurai mēs uzticējāmies un kuru mēs vairāk nekā gadsimtu uzskatījām par savu tuvāko draugu un sabiedroto”.
Krievija savukārt savu noziedzīgi nedraudzīgo attieksmi pret Ukrainu nekautrējas piesaukt attiecībās ar citām kaimiņvalstīm.
Tā, piemēram, dažādas Krievijas amatpersonas pēc kara izvēršanas Ukrainā ar līdzīgu likteni, pamatojoties uz, viņuprāt, nedraudzīgiem valstiskiem un nevalstiskiem žestiem, draudējušas Kazahstānai, Kirgizstānai, Armēnijai, Moldovai un Uzbekistānai.
Arī mēs – baltieši un latvieši – šādus draudus esam saņēmuši, uzbrukuma scenārijus regulāri pārrunā agresorvalsts propagandas raidījumos.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Notiek XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Ievieš agrīnās brīdināšanas šūnu apraidi – paziņojumus mobilajos tālruņos.
Pēc vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē pašvaldību.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Tallinā tiekas ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV paziņo par ieroču piegādes apturēšanu Ukrainai nepiemērotā brīdī.
Neraugoties uz pamiera aicinājumiem, Izraēla paplašina operācijas Gazas joslā.
Dānija pārņem Eiropas Savienības prezidentūru uz sešiem mēnešiem.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Tibetiešu trimdas garīgais līderis dalailama svin 90. dzimšanas dienu un paziņo, ka pēc viņa nāves būs vēl viens dalailama.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
