Šajā mācību gadā 9. klases skolēni kārtos centralizēto eksāmenu latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Latviešu valodas centralizētais eksāmens notiks 29. maijā, 30. maijā, 1. jūnijā un 2. jūnijā.

Matemātikā centralizētais eksāmens notiks 6. jūnijā. Savukārt centralizēto eksāmenu vienā svešvalodā pēc skolēna izvēles – angļu, vācu vai franču valodā – skolēni kārtos 24. maijā, 25. maijā un 26. maijā.

Eksāmens 9. klasēs būs nokārtots, ja vērtējumā tiks iegūti vismaz 10%.

Vidusskolas beidzējiem 12. klasē būs jāizvēlas starp optimālā līmeņa un augstākā līmeņa eksāmena kārtošanu. Ja skolēns ir izvēlējies latviešu valodu, matemātiku vai svešvalodu kā vienu no augstākā līmeņa eksāmeniem, 11. klasē optimālā līmeņa eksāmenus nebūs jākārto.

Pirmo reizi trīs augstākā līmeņa eksāmeni tiks nodrošināti digitāli – programmēšanā, ģeogrāfijā un kultūrā un mākslā.

Projekta “Skola2030” vecākais eksperts Pāvels Pestovs skaidroja, ka padziļinātajiem kursiem augstākajā līmenī ir konkurējošs faktors, tostarp, uz budžeta vietām augstākās izglītības iestādēs.

Lielākā skolēnu interese ir par svešvalodu eksāmena kārtošanu. To kārtos 7880 skolēni. Tāpat liels pieteikumu skaits ir latviešu valodas un literatūras eksāmenam, matemātikas eksāmenam, bioloģijas eksāmenam un sociālo zinātņu eksāmenam.

Lai piekļūtu centralizētajam eksāmenam, skolēnam nepieciešams sekmīgi izstrādāt vienu no temata nobeiguma vērtēšanas darbiem, kuru vērtēšanai nepieciešams ilgāks laiks, piemēram, pētniecisko laboratorijas darbu. Šāda darba izstrāde nodrošinās noteiktas pieredzes padziļināta kursa ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta Risinājumu attīstības vadītājs Ilmārs Rikmanis norādīja, ka valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) darbu varēja iesniegt tikai no Baltijas valstīm.

Skolēniem, kas atrodas ārpus Baltijas valstīm, nepieciešams sazināties ar Lietotāju atbalsta dienestu. Šobrīd jau ir saņemti 40 pieteikumi, kuru darbus iesniedz VISC.

Rikmanis informēja, ka līdz 3. aprīlim 2768 no pieteiktajiem 3422 skolēniem ir iesnieguši darbus piekļuvei latviešu valodas un literatūras eksāmenam. No 2617 novērtētajiem darbiem 2608 darbi novērtēti ar atzīmi “4” vai vairāk.

Nav iesniegti un novērtēti 375 darbi no vispārizglītojošajām iestādēm, 31 darbs no profesionālās izglītības iestādēm un 248 darbi no tālmācības izglītības iestādēm.

Šādas sistēmas uzturēšanas kopējā līgumsumma esot nepilni 2 miljoni eiro + PVN.

Komisijā deputātiem radās interese, vai piekļuves nosacījumu ieviešana nav lieka birokrātijas izpausme. Deputāts Normunds Dzintars (NA) pauda, ka skolēniem, kuri grib nokārtot eksāmenu, jau esot pietiekami liela motivācija to izdarīt.

Pestovs atbildēja, ka skolās mēdz koncentrēties uz atsevišķu saturu, kas ir eksāmenā, savukārt piekļuves nosacījumu mērķis ir paplašinātas pieredzes darbu izstrāde, ko nav iespējams iekļaut eksāmenā.

Atbildot uz deputātu paustajām bažām par komunikāciju ar skolotājiem, Špūle savukārt skaidroja, ka ir izstrādāti metodiskie materiāli eksāmenu kārtošanai, tomēr tiek gaidīta labāka sadarbība ar pašvaldībām, jo esot nepieciešama lielāka atbildība no koordinatoriem.