liepajniekiem.lv
Pēc 2018. gada CSP datiem, Latvijā katrā desmitajā ģimenē ir cilvēks, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ nepieciešama mājas aprūpe, bet profesionālus veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumus mājās saņem vien neliela daļa jeb 14,9 % šādu mājsaimniecību.
2010. gadā mājās aprūpējamo skaits bija 8345 personas, savukārt 2020. gadā 16 146, taču aprūpētāju skaits ir ievērojami samazinājies: 2010. gadā aprūpi mājās nodrošināja 792 personas, bet 2020. gadā – 582.
Aprūpējamo personu skaits uz vienu aprūpētāju desmit gados ir būtiski pieaudzis: 2010. gadā tie bija septiņi, bet 2020. gadā – jau 13 cilvēki.
Hroniski slimu, gulošu tuvinieku aprūpe daudzām ģimenēm ir daļa no ikdienas, kas prasa ne mazums rūpju, laika un līdzekļu.
Lai atvieglotu šo grūto darbu, labdarības fonds ”TZMO Fonds “Kopā mainām pasauli”” uzsācis bezmaksas semināru sēriju ”Mēs nākam tev palīgā”, kuru laikā izglīto aprūpējamo tuviniekus, sociālā dienesta un ģimenes ārstu prakses darbiniekus par gados vecu, hroniski slimu un gulošu piederīgo ikdienas aprūpi mājās.
Sabiedrībai novecojot, pieaugot dzīves ilgumam un mūsdienu medicīnas iespējām, cilvēki ar hroniskām slimībām sadzīvo arvien ilgāk. Tās ir neirodeģeneratīvās un onkoloģiskās slimības, cukura diabēta komplikācijas, hroniskas nieru slimības, sirds mazspēja, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības u.c. Funkcionālos traucējumus var izraisīt arī kritieni un traumas, dzīvesveids psiholoģiskie faktori u.c.
”TZMO Fonda “Kopā mainām pasauli”” valdes locekle Vija Mētra mums ieskicē vairākus praktiskus padomus un to, kam jāpievērš uzmanība, kopjot tuvinieku.
Visu neuzņemties vienam
”Ja gadās situācija vai nelaimes gadījums, kad rodas aizdomas, ka tuvinieka veselības stāvoklis pasliktinās un cilvēks kļūst kopjams, nekavējoties jāsazinās ar sociālo dienestu un ģimenes ārstu.
Tikai tad, ja viņi abi rūpīgi izvērtē situāciju, dzīves apstākļus un sniedz atzinumu, ka ikdienā medicīniska aprūpe pacientam nav nepieciešama, rūpes par gulošo mājās var uzņemties tuvinieks.
Tomēr cilvēkam, kurš uzņemas aprūpētāja pienākumus, jāsaprot, ja viņš pats strādā astoņas stundas garu darbadienu, par šādu cilvēku parūpēties viņš nevar.
Tādos gadījumos iesakām starp ģimenes locekļiem sadalīt pienākumus, nevajadzētu visu uzņemties vienam cilvēkam, tas var veicināt ātru izdegšanu.
Ja aprūpētājs un aprūpējamais ar vēl kādiem ģimenes locekļiem dzīvo nelielā platībā, vienistabas dzīvoklī, arī tie nebūs piemēroti apstākļi. Var vērsties sociālajā dienestā, un tur palīdzēs risināt šo jautājumu,” skaidro V. Mētra.
”Jārēķinās, ka, uzņemoties praktisku aprūpi, visdrīzāk, cilvēks gaidīs no kopēja arī garīgu atdevi, piemēram, sarunas. Tāpēc ir vērts psiholoģiski parūpēties arī par sevi, lai novērstu izdegšanu,”
iesaka V. Mētra.
Iekārtot vidi un iepazīt vajadzības
”Situācijā, kad piederīgais vairs nespēj par sevi rūpēties, galvenokārt jāpievērš uzmanība tam, lai mājās tiktu radīta droša vide, kas pielāgota atbilstoši slimā tuvinieka vajadzībām. Jānodrošina vajadzīgie tehniskie un saimnieciskie palīglīdzekļi, kas slimnieka kopšanu atvieglotu,” skaidro V. Mētra.
Aprūpējamam ir nepieciešama atsevišķa istaba, kas ērti iekārtota. Tā, lai viss būtu sasniedzams. Ne mazāk svarīgi, lai būtu ērta piekļuve tualetei un tās lietošana.
Jānodrošina akustiskais komforts, jo slimi cilvēki no trokšņiem cieš daudz vairāk nekā citi.
Jāsargā slimnieka miegs, nav pieļaujamas skaļas runas, telpu tīrīšana agrās rīta un vēlās vakara stundās.
Telpai jābūt gaišai un siltai, pozitīvu emocionālu klimatu var panākt, kaut vai nokrāsojot sienas, tāpat tā regulāri jāvēdina.
Ja slimnieka pārvadāšanai nepieciešami rati, drošībai tiem jābūt ar gumijas riepām. Vajadzētu pievērst uzmanību ikdienā lietojamo priekšmetu ergonomiskumam (šķīvji, krūzes) – lai tos būtu ērti un droši lietot.
Sekot līdzi veselības stāvoklim
Jārēķinās, ka šis cilvēks, iespējams, ir mazkustīgs, tāpēc rūpīgi jāizvērtē iespējamās komplikācijas un nepieciešamības gadījumā jāpiemeklē atbilstoši risinājumi.
Aprūpētājam jābūt ļoti vērīgam un uzmanīgam, lai saprastu, kurā brīdī slimības gaita mainās, šī iemesla dēļ būtu kārtīgi jāiepazīstas ar kopjamā vajadzībām.
Ja runa ir par demenci, jāizpēta visas ar to saistītās problēmas, ja cilvēks ir gulošs, jāizprot viņa aprūpes īpatnības, fizioloģiskās un higiēniskās vajadzības, kā arī jāpievērš uzmanība, vai neveidojas izgulējumi.
Ja rodas aizdomas par izgulējumiem, jānovērš cēloņi un jāizvērtē aprūpes iespējas, varbūt ikdienas rutīnā var ko mainīt.
”Fiziskā veselība rāda to, kāds ir vispārējais veselības stāvoklis.
Cilvēka organisms funkcionē kā vienota, vesela sistēma. Ārstniecības personas jau vairāk nekā 100 gadus nosaka tādus vitālos rādītājus kā pulss, arteriālais spiediens, ķermeņa temperatūra un elpošana.
Mūsdienās, lai novērtētu pacienta stāvokli, runā nu jau par astoņiem vitāliem rādītājiem, iepriekšējiem četriem pievienojušies: skābekļa saturs 95–100%, izdalītā urīna daudzums jeb diurēze 1,5 l/dn, samaņas līmenis un sāpes, ko nosaka, vadoties pēc verbālās, vizuālās vai numeroloģiskās skalas,” paskaidro V. Mētra.
Faktori, kas ietekmē aprūpi mājās:
- materiālais stāvoklis (nepieciešamība iegādāties lielu zāļu daudzumu, higiēnas līdzekļus u.tml.);
- sadzīves apstākļi (nepieciešamība atvēlēt un pielāgot atsevišķu telpu slimnieka vajadzībām);
- vispārējās zināšanas par slimību un tās norisi atsevišķās tās fāzēs;
- godīgi jāizvērtē savas slimnieka aprūpes prasmes;
- saliedētības un atbildības sajūta ģimenē;
- dzīvesvietas faktors (pilsēta, lauki);
- pārējo ģimenes locekļu veselības stāvoklis, ģimenes struktūra un tās locekļu skaits;
- sabiedrības atbalsts un apjoms.
Fizioloģiskās normas:
- Pulss: 60/90x/min,
- Asinsspiediens: 90/60–130/80 Hg mm,
- Temperatūra: 36,4–37,2o C,
- Elpošana: 12–20x/min.
Izgulējumu profilakses un ārstēšanas vadlīnijas
Gulošiem slimniekiem jānodrošina:
- aprūpe, izgulējumu profilakse (jāizvērtē ārējie, iekšējie faktori);
- āda pēc mazgāšanas rūpīgi jānosusina, jāapstrādā ar īpašiem līdzekļiem, kas izstrādāti šai slimnieku grupai;
- apģērbam jābūt no dabīgām šķiedrām, mīkstam, labi jāuzsūc mitrums, lai neveidotos ādas kairinājums, macerācija;
- jāizmanto speciālie pretizgulējumu matrači, pretizgulējumu spilveni;
- ik pēc divām stundām jāmaina ķermeņa pozīcija (pat ja tiek izmantots specializētais matracis).
Avots: Brūču un izgulējumu asociācija
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.